Ūdens ir mūsu ķermeņa pamats - visvairāk pārstāvētā viela cilvēka organismā. Pat ļoti vecu cilvēku organismā ir vismaz 50% ūdens. Jo bioloģiski aktīvāks ir orgāns, jo intensīvāk tajā noris bioķīmiskie procesi un jo vairāk tajā ir ūdens. Pieauguša cilvēka smadzenēs ir ap 80% ūdens, iekšējos orgānos - 70-75%, kaulos - 30-40%.
Organisma ūdens krājumi nemitīgi jāpapildina, jo tie ik brīdi pa dažādiem ceļiem izsīkst. To aizmirstot, nodarām pāri savai veselībai.
Pieaugušam cilvēkam diennaktī jāuzņem vismaz 2,5-3 litri ūdens. Vasarā vairāk, jo karstumā, aktīvāk kustoties, ķermenis pastiprināti zaudē ūdeni. Apmēram 200-400ml ūdens vielmaiņas procesā organisms saražo pats - to sauc par endogēno jeb iekšējo ūdeni. Gandrīz litru šķidruma uzņemam ar ēdienu, jo ūdens ietilpst jebkurā pārtikas produktā - pat sausiņā ir 14% ūdens. Lielisks ūdens avots ir arī tā sauktie šķidrie ēdieni, ko tautā mēdz dēvēt par dzērieniem: piens, kefīrs, paniņas, rūgušpiens u.t.t. Pārējais ūdens jāuzņem ar dažādiem dzērieniem: ūdeni, kafiju, tēju, zāļu novārījumu, sulām..
Vasarā šos nosacījumus ievērot ir vieglāk, jo karstā laikā vairāk slāpst. Turpretī ziemā slāpju sajūta nav tik izteikta un, šķiet, arī dzērienu izvēle ir krietni ierobežota. Aukstā, mitrā laikā par ūdeni un minerālūdeni pat domāt negribas. Kārojas pēc kaut kā ugunīgi karsta un uzmundrinoša, kas sasildītu gan miesu, gan dvēseli.
Karstie dzērieni:
Zāļu novārījumi - garšīgi un veselīgi.
Melnā un zaļā tēja - labi garšos aukstā laikā. Tiesības saukties šajā vārdā ir vienīgi tējas augam, no kā iegūst zaļo un melno tēju. Abas tējas pagatavo no šī auga lapām, taču melnās tējas pārstrādes process ir nesaudzīgāks, un tā gaitā būtiski samazinās vai pat zūd liela daļa bioloģiski aktīvo vielu: mikroelementu, vitamīnu, organisko skābju, tāpēc zaļā tēja ir daudz vērtīgāka par melno.
Gan zaļā, gan melnā tēja satur kofeīnu vienādā daudzumā, tomēr no zaļās tējas tas organismā uzsūcas apmēram uz pusi mazāk nekā no melnās. Tāpēc ne pārāk stipru zaļo tēju var lietot neierobežotā daudzumā, turpretī ar melno tēju pārāk aizrauties nevajadzētu.
Uzlējumi uz ogām un karsti zaptsūdeņi. Aromātiski, garšīgi un ārstnieciski ir uzlējumi uz ogām: 'sabakātas' svaigas dzērvenes, brūklenes vai žāvētas pīlādžogas aplej ar karstu ūdeni. Ne mazāk vērtīgi ir tā sauktie "zaptsūdeņi": 1-1,5 ēdamkarotes ievārījuma aplej ar 300-400 ml ūdens.
Kompoti un ķīseļi. Kompotā var savārīt gan svaigus, gan žāvētus augļus un ogas. Pievienojot nedaudz kartupeļu miltu, iegūstam biezāku dzērienu- ķīseli. Arī kompotus un ķīseļus var dzert karstus. Tie tik ātri neatdziest - jo biezāks dzēriens, jo ilgāk tas saglabā siltumu.
Karstā apelsīnu sula - 2/3 sulas atšķaida ar 1/3 ūdens un uzkarsē līdz šķidrums sāk burbuļot. Rezultātā tiek iegūts rūgteni salds un ļoti aromātisks dzērienu.
Groks. Tautā iecienīts un, ja laikus izdzerts, efektīvi palīdzēs novērst saaukstēšanās sekas vai vīrusu infekcijas slimības sākuma stadijā. Lielā krūzē sajauc 1,5 - 2 ēdamkarotes ievārījuma ar 50-60 gramiem 40-50 grādu alkohola. Turpinot maisīšanu, lēnām pielej karstu ūdeni, tēju vai kafiju. Tā alkohols nenostājas virspusē, bet tiek iejaukts dzērienā, un bieži vien pēc garšas un smaržas alkohols nav jūtams. Vislabāk ir izvēlēties upeņu vai aveņu ievārījumu, jo šīm ogām piemīt ārstnieciskas īpašības.
Karsta dzēriena baudīšanu vajadzētu pārvērst par rituālu: karstā krūze, kas sasilda rokas, karstie un smaržīgie tvaiki sejā, silta un aromātiskā dzēriena radītā labsajūta un patīkama noskaņa!
Lasi vēl: Zāļu tēju ietekme uz organismu.