Un kad tārpiņš sajūt sātu,
ķeros es pie katliem klātu;
visiem daiktiem slēdzu jaudu,
lai vārītu un ceptu baudu...
Kad pie saldētavas tieku,
gaļu atsaldēties lieku,
ceļu ārā citas lietas,
kurām vēderā būs vietas...
No citroniņa sulu spiežu,
mikserītī olas griežu,
ķiploku un sīpoliņu
notīru ar gudru ziņu...
Redz kur pipariņi asi
ar ko pakaisīt man lasi,
te ir dilles, pētersīļi -
gaļu izrotā tie mīļi...
Garneles zem ūdens sildās,
siekalas jau mutē pildās,
nedaudz pacietības krāsim,
tās ar majonēzi klāsim...
Kaķis man zem kājām pīkst,
vistiņa man vīnā slīkst...
cepu fileju uz grilla,
nu būs ēdienkarte pilna...
Tagad skatos, kur ir milti -
tīk man pīrādziņi silti...
izbirst dzērvenītes sārtas -
rotās plātsmaizei tās kārtas...
Tā viss vāras, tā viss cepas,
runcis laimīgs berzē ķepas,
tad kad saimnieks galdā liks -
arī viņam labums tiks...
Laikus uzklāts man jau galds
un uz tā sen ēdiens salds -
gaida saldējums ar medu,
suliņa ar Lāču ledu...
Tasē īsta arabika,
virsū putkrējuma pika
un tai blakus pārsteigums:
kārtīgs kokosriekstu rums...
Teiksiet: tas jau maksā naudu?
Bet kur pa velti dos jums baudu?
Varat raudāt, varat smiet -
bet lētāk, nekā meitās iet!
Un, kad nomazgājis plīti,
vēlāk mīkstā gultā krīti,
zvaigznes logā mīļi smejas:
Jonja sapnī raksta dzejas!