Mājas vista jeb vienkārši vista (latīniski: Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām. Vista ir viens no visizplatītākajiem mājdzīvniekiem pasaulē, kā arī visdaudzskaitlīgākais putns pasaulē. Pēc statistikas datiem, pasaulē 2003. gadā bija 24 miljardi vistu. Pasaulē ir apmēram 250 vistu šķirņu. Vistas tiek galvenokārt audzētas, lai cilvēks iegūtu pārtikas produktus: olas un gaļu. Latvijā viens iedzīvotājs vidēji patērē ap 200 olām gadā. Citās Eiropas valstīs – vidēji 250 olas. Eiropā olas visvairāk patērē Portugālē, Spānijā un Itālijā. Pasaulē olu ēšanas rekordiste ir Japāna. Šajā valstī cilvēks gada laikā apēd vidēji 450 olu.
Vistas gaļas priekšrocības salīdzinājumā ar liellopu un cūkas gaļu.
- Vistas gaļai ir maigāka struktūra, tādēļ to var ātri un viegli pagatavot.
- Vistas gaļas buljons satur maz ekstraktvielu, tādēļ tas ir viegls (ieteicams aknu un nieru slimniekiem).
- Vistas gaļa ir mazāk šķiedraina, tā nav sīksta un ir viegli sagremojama.
- Vistas gaļā ir par 11-25% vairāk olbaltumvielu.
- Vistas gaļā ir līdz pat 10 reizēm mazāk tauku.
Vēsture
Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka vistas pieradināšana sākusies Dienvidaustrumāzijā - Taizemē un Vjetnamā - pirms vairāk nekā 10 000 gadiem. Daļēji pieradinātās vistas izplatījās tālāk uz kaimiņu zemēm, uz Ķīnu un tālāk uz Indiju, kur tās kļuva par tipiskiem mājdzīvniekiem. No Indijas pieradinātā vista nokļuva Persijā un Mazāzijā. Pirms 5000 gadiem mājas vista sasniedza Eiropu: Seno Grieķiju, Rumāniju, Turciju un Ukrainu. Rietumeiropu mājas vista sasniedza vēlāk, tikai pirms 2000 gadiem. Senajā Ēģiptē mājas vista tika iepazīta apmēram pirms 3400 gadiem, 18. dinastijas laikā. To sauca par "putnu, kas katru dienu dēj". Saskaņā ar Tutmosa III hroniku mājas vista tika ievesta no Sīrijas un Babilonijas.
Ķīnā ir atrasti daudzi seno mājas vistu kauli, kas ir 6000-8000 gadus veci. Toties šādi arheoloģiskie atradumi nav atklāti Taizemē un citur Dienvidaustrumāzijā. Apmēram 4000-5000 gadus veci kauli ir atrasti Pakistānā. Tā kā seno mājas vistu kaulu atradumi ir fragmentāri un daudzās teritorijās tie nav atrasti vispār, tad ir samērā grūti precīzi noteikt mājas vistas izplatīšanās vēsturi. Vairāk informācijas par šķirņu un mājas vistas attīstību sniedz ģenētiskie pētījumi.
Kā izvēlēties
Ieteicams izvēlēties savā valstī audzētu, svaigu, atdzesētu vistas gaļu. Saldēta gaļa var būt uzglabāta ļoti ilgi un vairākas reizes atlaidināta. Latvijā audzētas vistas ir liesākas, jo putnu audzētavās tās baro pārsvarā ar graudu barību. Salīdzinoši, piemēram, ASV audzētie putni barībā saņem ļoti daudz kukurūzas graudu, tādēļ no šī valsts importētā putnu gaļa ir treknāka, bet zemādas tauku slānis tai ir dzeltenā krāsā. Vislabākās, protams, ir laukos augušas vai bioloģiskas vistas, kuras saņem kvalitatīvu pārtiku un ir spējīgas ne tikai stāvēt un augt, bet tiešām pārvietoties svaigā gaisā.
Rūpīgi izlasi informāciju uz iepakojuma, lai uzzinātu produkta izcelsmes valsti un derīguma termiņu.
Izvēlies vistu, kuras āda nav plankumaina vai caurspīdīga - vistai ir jābūt ar apaļīgu krūtiņu un valganu ādu, ar svaigu un saldenu smaržu.
Ja vēlies iegādāties svaigu vistas gaļu, pievērs uzmanību tam, vai gaļa nav bijusi sasaldēta. Savukārt, pērkot sasaldētu vistas gaļu, pārbaudi, vai tā ir pilnībā sasaldēta.
Vista ir svaiga, ja tās kauli ir sārtā krāsā - jo sārtāki kauli, jo svaigāka vista. Ja kaulu gali ir pelēki, vista ir veca.
Kā uzglabāt
Pirms vistas gaļas sasaldēšanas ietin to pārtikas plēvē vai ievieto pārtikas uzglabāšanai paredzētā polietilēna maisiņā. Pārtikas papīrs šajā gadījumā nav piemērots, jo tas nespēj gaļā saglabāt mitrumu.
Svaigu vistu sasaldē pēc iespējas ātrāk, ja nevēlies to gatavot 1-2 dienu laikā, tas palīdzēs saglabāt gaļas kvalitāti. Ja iegādāta vesela vista un pirms sasaldēšanas to vēlies sadalīt, sagriez to 8 gabalos (divi stilbiņi, divi šķiņķi, divas krūtiņas, divi spārniņi).
Ja ir iegādāts lielāks daudzums, piemēram, vistas stilbiņu vai spārniņu, tad pirms sasaldēšanas safasē tos nelielos daudzumos, kas ir piemēroti vienas maltītes pagatavošanai. Saldētu vistu, kas sadalīta gabalos, var uzglabāt 6 mēnešus, veselu vistu - 3 mēnešus. Svaigu vistu var uzglabāt ledusskapī 2-3 dienas. Svaigu vistu var uzglabāt istabas temperatūrā ne ilgāk par 1 stundu. Marinētu vistu var uzglabāt ledusskapī 48 stundas.
Kā gatavot
- Ja vēlies notievēt, atbrīvo vistas gaļu no taukiem un ādas. 100 g vistas gaļas satur tikai 4 g tauku un 150 kcal, tādēļ dienā vari apēst 400 g vistas gaļas bez ādas. Lai vistas gaļa būtu sulīgāka, ādu tai novelc tikai pēc pagatavošanas.
- Lai vistas gaļa nekļūtu sausa, sāli pieber tikai gatavošanas beigās.
- Lai cepta vista būtu kraukšķīga un ar zeltainu garoziņu, pirms cepšanas to iezied ar sviestu vai krējumu.
- Lai maksimāli saglabātu vistas gaļā esošās olbaltumvielas, vitamīnus un minerālvielas, nedrīkst skalot jau sasmalcinātu gaļu, kā arī nav ieteicams to turēt ūdenī. Tieši šī paša iemesla dēļ gaļu vārīšanai ir ieteicams likt tikai verdošā ūdenī.
- Vistas cepšanas vai grilēšanas laikā to nav ieteicams durstīt ar nazi vai dakšiņu, lai tauki neiztecētu un gaļa izceptos maiga un sulīga.
- Lai nesabojātu grilētas vistas gaļas garšu, nekādā gadījumā izcepto gaļu nedrīkst likt tajā pašā traukā (nemazgātā), kurā ir atradusies marinētā gaļa.
- Tikko izceptu vistu ieteicams ietīt folijā vismaz uz 15 minūtēm, lai gaļas šķidrums sarecētu - tad gaļa saglabās savu sulīgumu un būs viegli sagriežama.
- Gatavojot vistas gaļas buljonu, vāri to uz mazas uguns, citādi buljons zaudēs krāsu un kļūs duļķains.
- Kā noteikt, vai vesela vista ir pilnībā izcepta? Ja cep veselu vistu, pacel to uz garas dakšas - šķidrumam, kas iztecēs no gaļas, ir jābūt dzidram. Lai pārbaudītu atsevišķu sastāvdaļu gatavību, iedur iesmu gaļas gabala resnākajā vietā un nosaki gaļas šķidruma krāsu. Var izmantot arī termometru - gatavas gurnu gaļas temperatūrai ir jābūt 75°C, bet krūtiņas - 70°C.
- Gatavojot vistas gaļas buljonu, izmanto nevis maltus melnos piparus, bet gan piparu graudus, jo ilgstošas vārīšanās rezultātā maltie pipari var kļūt sīvāki.
- Ja vistu pirms cepšanas sasien vai caurdur ar iesmu, tad gatavošanas laikā tā saglabās kompaktu formu. No šādi sagatavota putna neizkritīs pildījums. Lai nodrošinātu siltuma piekļūšanu vistas viducim un gaļas pilnīgu izcepšanu, pildījumu ir ieteicams likt kakla daļā.
- Pirms vistas pildīšanas ieteicams rūpīgi to noskalot no iekšpuses un ārpuses ar ūdeni. Neievieto pārāk daudz pildījuma vistā, lai cepšanas laikā tas neizkristu laukā.
- Vistu nedrīkst piepildīt iepriekš, tas var izraisīt baktēriju savairošanos. Ja pildījums ir iepriekš sagatavots, glabā to atsevišķi ledusskapī un iepildi vistā tikai īsi pirms tās cepšanas.
- Aptuvenais vistas cepšanas ilgums 190°C temperatūrā cepeškrāsnī - 20 minūtes uz katriem 500 g un vēl papildus 20 minūtes. Lai aprēķinātu cepšanas laiku, vistu nosver pēc piepildīšanas.
- Lai vārot vistas gaļa saglabātos balta, ierīvē to ar citrona sulu un ūdenim pievieno baltvīnu vai 1 tējkaroti citrona sulas. Lai vistas gaļa būtu aromātiskāka, pievieno ūdenim garšaugus pēc izvēles (rozmarīnu, dilles, timiānu, estragonu), kā arī ķiploku, sīpolu vai ingveru.
- Ja vārītu vistu ir paredzēts ēst aukstu vai pievienot to, piemēram, salātiem, ļauj gaļai atdzist tajā šķidrumā, kurā tā vārīta, lai vista nebūtu sausa. Vasaras sezonā gan vistas gaļu ieteicams pēc iespējas ātrāk atdzesēt un ievietot ledusskapī, lai tā nesabojātos.
Interesanti fakti
- Vistas, kuras dzīvo privātās saimniecībās, vidēji dzīvo 5-7 gadus, bet daži eksemplāri spēj sasniegt pat 20 gadu vecumu.
- Lai vista izperētu cāli, nepieciešama 21 diena. Perēšanas laikā vista katru olu ligzdā apgroza vidēji 50 reizes dienā. Tas nepieciešams, lai piedzimtu vesels cālis.
- Dažādu sugu vistām ir dažādu krāsu olas - no ierasti baltām un brūnām līdz pat zilām, zaļām un pat sārtām olām.
- Kad vista sasniedz noteiktu vecumu, tā sāk dēt olas. Vienā olā var būt vairāki olu dzeltenumi. Rekords: 9 dzeltenumi vienā olā.
- Jo vecāka vista, jo tā dēj lielākas olas.
- Vistām kakla daļā ir vairāk kaulu nekā žirafēm.
- Viena vistas ola satur 13 vērtīgas uzturvielas, un tās uzturvērtība ir 70 kalorijas.
- Atdalot vistai ādu, būtiski tiek samazināts tauku daudzums - vistas filejā ir mazāk nekā 1% tauku.
- Vismazāk holesterīna ir vistas krūtiņā - aptuveni 62 mg/100 g.
- Vistas gaļas sastāvā esošie B grupas vitamīni veicina smadzeņu darbību un nodrošina organismam enerģiju, selēns stiprina imūnsistēmu, bet aminoskābe veicina laimes hormona veidošanos.
- Vistas gaļa satur ļoti daudz vērtīgu olbaltumvielu, kas palīdz nostiprināt kaulus. Tādēļ tā ir īpaši ieteicama veciem cilvēkiem, kam, organismam novecojot, kauli bieži vien kļūst trausli.
- Pētījumos ir atklāts, ka vēzi palīdz novērst B grupas vitamīns niacīns un selēns. Vistas gaļa ir bagātīgs šī vitamīna un minerālvielas avots - 100 gramos vistas gaļas ir aptuveni 70% no cilvēkam dienā nepieciešamā niacīna daudzuma un 40% no nepieciešamā selēna daudzuma.
- Vistas gaļa ir lielisks enerģijas avots, ko nodrošina tās sastāvā bagātīgi esošie B grupas vitamīni, kas veicina organisma vielmaiņu un rada enerģiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
