Savukārt Vācijā, Austrijā un vēl dažā labā citā Eiropas zemē, kur Ziemassvētki un ar tiem saistītās tradīcijas allaž ir bijusi gada kulminācija, mēdz sacīt, ka svētku tirdziņi (kas sākas jau novembrī) bez karstvīna būtu tas pats, kas ziema bez nevienas sniega pārslas. Gan jau viņi zina, ko saka, jo Rietumeiropā karstvīna dzeršanas tradīcijas ir gana senas - vismaz kopš viduslaikiem, kad ledainajās ziemās bija grūti paglābties no stindzinošā aukstuma, un, ja nebija iespējas sasildīties no ārpuses, tad glābiņu meklēja siltumā no iekšpuses.
Karstvīnam, kā jau katrai vērtīgai lietai, ir gan savi dedzīgi pielūdzēji, gan karojoši noliedzēji. Pēdējie kā argumentu cīņā pret šo dzērienu mēdz uzsvērt faktu, ka karstvīns ātri apreibina un rada nelabumu, pat nelielās devās baudīts. Zināmā mērā viņiem varētu būt taisnība, protams, ja dzer visu, kas vien nāk priekšā. Toties tie, kuri zina, kā jārīkojas, lai gūtu baudu, nevis sāpošu galvu, lielākoties ņem vērā dažus nosacījumus jeb "Trīs karstvīna gatavošanas postulātus".
Pirmais skan tā - izvēlies tikai labas kvalitātes vīnu, vislabāk tādu, kas jau pats par sevi - arī nekarsēts - garšo un smaržo labi. Otrs postulāts ir šāds - nepārsaldini karstvīnu. Te darbojas princips - labāk mazāk cukura nekā par daudz. Piemēram, maigam sarkanvīnam vispār nevajadzētu bērt klāt kādu saldinātāju. Un trešais postulāts stingri brīdina - karsē, bet nekādā ziņā neuzvāri karstvīnu!
Starp citu, zinoši baudītāji ievēro vēl vienu, it kā nerakstītu postulātu, proti, nedzer karstvīnu tukšā dūšā!
Patiešām, temperatūra ir nosacījums, kas lielā mērā ietekmē visus tālākos procesus, tāpēc, karstvīnu gatavojot, nevajag atiet nost no plīts. Vīnam patīk, ka to uzrauga. Reizēm mēdz pievienot arī kādu malku konjaka, ruma, viskija vai brendija. Tos pielej īsu brīdi pirms karsēšanas beigām vai arī sakarsē atsevišķā traukā un tad pielej gatavajam karstvīnam.
Vispiemērotākās garšvielas ir tās pašas, ko izmanto piparkūku cepšanai - kanēlis, krustnagliņas, kardamons, ingvers, vaniļa un arī anīss. Parasti garšvielas pirms vīna liešanas glāzēs tiek izņemtas laukā, taču tie, kuri vēlas izteiksmīgāku garšu, var kādu kanēļa standziņu vai krustnagliņu atstāt glāzē. Starp citu, kanēlis mazina nelabu dūšu, krustnagliņas palīdz pret zobu un galvas sāpēm, bet vaniļa uzlabo garastāvokli. Tomēr pārāk ilgi un daudz mērcētas garšvielas var radīt arī rūgtu piegaršu.
Gan dzēriena garšas, gan izskata uzlabotājs ir tradicionālās citrona un apelsīna šķēlītes, taču tikpat labi šim nolūkam noder arī kaut kas eksotiskāks - karamboles, kuru šķēlītes atgādina zvaigzni, vai arī zvaigžņu anīss. Labi garšo un izskatās arī šķēlītēs sagrieztie pundurapelsīni jeb kumkvati.
Lai arī cik maz laika un cik liela vajadzība nebūtu, tomēr nevajadzētu izvēlēties tā dēvēto gatavo karstvīnu tetrapakās vai pudelēs - par spīti visiem apgalvojumiem, ka tas ir labas kvalitātes, līdz pilnībai sagatavots dzēriens. Diemžēl bēdīgā patiesība ir tāda, ka šajos variantos lielākoties tiek izmantoti zemas un pat ļoti zemas kvalitātes vīni, kuru garšu mēģina saglābt ar lielu cukura daudzumu, un šī kombinācija ir tieši tā, kas karstvīna baudīšanu patiešām spēj padarīt par mocībām!
Parastais karstvīns
3 apelsīni
1 citrons
2 pudeles sausā sarkanvīna
4 ēdk. cukura
1 kanēļa standziņa
4 krustnagliņas
rīvēts muskatrieksts
1.Citronam un vienam apelsīnam nomizo plānu miziņu. Gan no citrona, gan no diviem apelsīniem izspiež sulu. Trešo apelsīnu sagriež 12 šķēlītēs.
2.Katlā ielej vīnu, pievieno miziņas, garšvielas un cukuru un uzkarsē. Ja vēlas, miziņas un garšvielas izņem laukā, pielej izspiesto sulu un vēlreiz uzkarsē.
3.Apelsīnu šķēlītes liek glāzēs un pārlej ar karstvīnu.
Karstvīns ziemeļnieku gaumē
1 pudele sarkanvīna
3 ēdk. portvīna
1/3 tases cukura
1/3 tases rozīņu
2 kanēļa standziņas
dažas apelsīna miziņas
1.Vīnu ielej katlā, pievieno pārējos produktus un uz lēnas uguns uzkarsē. Ja vēlas, ļauj kādu brīdi ievilkties un tad vēlreiz mazliet pakarsē.
2.Karstvīnu kopā ar garšvielām lej glāzēs.
p.s. Dažs labs ziemeļnieks šim variantam mēdz pievienot arī pa glāzītei degvīna vai brendija
