Kliedziens. Tukšajā telpā atskanēja kliedziens. Es sarāvos. Un domāju, kas ir šis kliedziens. Man vispār šķita dīvaini, ka es dzirdēju šo kliedzienu, jo parasti nedzirdu neko, izņemot pilsētas skaļo dunu un citus ikdienā sadzirdamos trokšņus. Bet tagad bija arī kliedziens. Kas to sauca? Kur atradās kliedzējs un par ko viņš kliedza. Es skatījos apkārt, cerēdama to ieraudzīt, bet visur bija tikai nopietnas sejas, kuru smadzeņu kanālos ritēja doma par vienkāršajām rūpēm. Es pat izgāju laukā no pilsētas, nokļuvu kādā klusā piepilsētas sētā, kur likās tāds klusums esam, bet arī tur nebija kliedzēja. Man likās savādi. Man kļuva pat neomulīgi, domājot par šo bezsejaino kliedzēju. Tas kaut kur bija, jo es to vēl arvien dzirdēju. Es pievērsos nopietniem pētījumiem, un visus savus līdzcilvēkus apveltīju ar vislielāko visredzošo skatienu. Bet atbildi neatradu. Es jutu, ka tā ir tepat man blakus, bet jutos bezspēcīga, lai to notvertu, lai to atklātu. Es atradu pilsētā visaugstāko celtni, un uzkāpu uz tās jumtu, lai no šī augstuma varētu saskatīt kliedzēju. Ēka bija augsta, un es kāpu pavisam lēnām, kad nokļuvu augšā biju tā pārgurusi, ka bezspēkā pakritu. Bet tad saņēmos un sāku skatīties pēc kliedzēja. Tas nekur nebija! Es pārskatīju visus pilsētas nostūrus, bet kliedzēja nebija. Kliedziens. Aiz muguras man atskanēja kliedziens, un es satraukumā drebošu sirdi apgriezos, lai ieraudzītu šo svešo trokšņotāju. Es ieraudzīju sevi! Man aiz muguras stāvēja kaila es un mazliet neprātā spīdošām acīm kliedz no visa spēka. Es apstulbu... Es taču esmu te, kā es varu būt arī tur un vēl tik nepiedienīgi kliegt. Bet kliedziens turpināja griezties manās ausīs. Tas bija ļoti ass, un es sajutu, kā šis asums griežas manā sirdī. Es nespēju to izturēt, man likās, ka tūlīt šis grieziens mani sagriezīs.

Es neuzzināju vai mans kliedziens mani sagrieza vai ne, jo zaudējusi līdzsvaru kritu no augstās ēkas lejā dziļajā pilsētā. Es vairs nejutu. Es vairs nebiju...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!