Foto: Publicitātes attēli
Ekonomisko noziegumu organizatori jeb tā dēvētās "baltās apkaklītes" Latvijā uzsākuši masīvu informatīvo karu ar tiesībsargiem, dezinformējot policistus ar viltus pavedieniem un nomelnojot tiesībaizsardzības iestāžu darbu, nevienlīdzīgajā cīņā kā starpniekus izmantojot arī plašsaziņas līdzekļus.

"Mūsu un citu kolēģu atklātie ekonomiskie noziegumi, vai tā būtu cigarešu kontrabandas lieta muitas jomā vai kāds noziegums finanšu jomā, nopietni sit viņiem pa kabatu. Informatīvais karš, ko agrāk redzējām tikai ārvalstu ziņu lentēs un pārraidēs, diemžēl tagad notiek arī pie mums. Noziedznieki ir sapratuši retorikas un informatīvā kara spēku. Tas, ko mēs vērojam pēdējā laikā, ir bezkompromisa informatīvais karš - noziedznieki nodarbojas ar tiesībaizsardzības iestāžu darba nomelnošanu un dezinformēšanu. Bez tā, ko redzam publiskajā telpā, ir vēl daudz citu gadījumu," aktuālāko tendenci, ar ko sastopas tiesībsargi, min Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe.

Piemēram, pa dažādiem kanāliem, dažādām iestādēm tiek sūtīta nomelnojoša informācija, tiek uzrunāti mediji, piedāvājot sensacionālus stāstus. Uz anonīmajiem tālruņiem tiek paziņota nepatiesa informācija. "Lai to pārbaudītu, ir jāvelta zināms laiks. Darbinieki ir jānovirza pārbaudīt viltus mērķi, kamēr citviet, iespējams, tiek pastrādāts noziegums," skaidro E. Ceipe. Viņš uzsver, ka šajā nomelnošanas kampaņā tiesībaizsardzības iestādes nav līdzvērtīgi sāncenši noziedzīgajai pasaulei. "Noziedznieki var atļauties teikt jebko un šajā ziņā viņi ir pārāki par mums, jo mēs varam balstīties tikai uz faktiem un teikt tikai to, ko mums atļauj likums," norāda E. Ceipe.

Viņš vērš uzmanību uz to, ka personas, kuru teiktais pēdējā laikā skaļi izskan medijos, gaida tiesas spriedumu vai ir aizdomās turētā statusā kriminālprocesā. "Skandalozā raidījumā cilvēks ar aizklātu seju atklāj, ka 10 gadus nodarbojas ar naudas atmazgāšanu. Tieši tagad parādās vīrs ar eņģeļa oreolu, un katrs viņa vārds netiek analizēts, bet uztverts kā patiesība. Taču būtu jāprasa, kāpēc šīs atklāsmes izskan tikai tagad, kad cilvēks sēž uz apsūdzēto sola, nevis pirms pieciem, desmit gadiem, kad policija nebija viņam vēl nākusi uz pēdām? Aicinu par to aizdomāties gan žurnālistus, gan sabiedrību, vērtējot mediju pasniegto informāciju, jo noziedznieku ķeršana un viņu noziedzīgo nodarījumu pierādīšana ir daudz ilgstošāks un sarežģītāks darbs, kas ne tuvu nav tik ātrs kā vārdu spēks, kas pausts ar mediju palīdzību," uzsver E. Ceipe.

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes direktors vienlaikus saprot, ka žurnālistikā ir interesanti meklēt skandālus, un lasītājiem mazāk interesēs sižeti par to, cik labi strādā viena vai otra iestāde, cik labi rezultāti sasniegti. "Protams, ka skandāls uzreiz piesaista uzmanību ar virsrakstu, un to visi lasa. Mēs varam attaisnot sevi tikai ar darbu un tā rezultātiem, un tas prasa laiku un pacietību. Iesaistīties līdzīgā retorikā mums neatļauj likums, mums par to draud atbildība. Līdz ar to norit informatīvais karš, kas apgrūtina mūsu iespējas atklāt jaunus kontrabandas gadījumus vai citus noziegumus. Ja mediji nekļūs kritiskāki, izvērtējot šādas atklāsmes, un arī sabiedrība ticēs uz vārda aizklāto seju sacītajam, noziedzības apkarošana kļūs vēl grūtāka," brīdina E. Ceipe.

"Tas, ko darām, tajā skaitā ar šīs "Delfi" rubrikas palīdzību, - cenšamies izglītot sabiedrību. Piemēram, kontrabandas jomā - ja nebūs pieprasījuma, tad arī kontrabandistiem nebūs iespējas nopelnīt ar savu piedāvājumu, un noziedzība mazināsies. Bieži vien sabiedrībā valda dubulta morāle - ja palasām komentārus ziņu portālos, pieļauju, ka daļa no tiem, kas ļoti negatīvi vērtē tiesībaizsardzības iestāžu darbu, tai pašā laikā meklē to cigarešu tirgotāju un iegādājas kontrabandas cigaretes, daļa ikdienā pārkāpj satiksmes noteikumus, daļa uzskata sevi par apsviedīgiem, ja izdodas izvairīties no nodokļu nomaksas, un daļa ir priecīgi, ja var uz svētkiem dabūt pa lēto kontrabandas alkoholu. Viena lieta ir kritika un neticība, bet jāpaskatās arī uz sevi, uz sabiedrību kopumā. Un tas mūs atšķir no Igaunijas un Somijas, kas izņemto kontrabandas cigarešu skaita ziņā atpaliek no Latvijas, bet nelegālo cigarešu tirgus apjoms tur ir daudz mazāks. Ne jau viņu tiesībsargi ir galvas tiesu pārāki, bet sabiedrības attieksme, jo pieprasījums pēc kontrabandas cigaretēm ir ievērojami zemāks," rezumē Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes direktors.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!