Foto: LETA

Kuldīgas Rātslaukumā būvdarbu laikā atrasti viduslaiku apbedījumi, senas mājas fragmenti un sirdsveida sakta, liecina Kuldīgas pašvaldības informācija.

Arheoloģiskei atradumi uzieti Alekšupītes un ar to saistīto ielu un laukumu sakārtošanas laikā. Būvniecību vecpilsētā uzrauga SIA "Archeo", kas strādā arheologa Mārtiņa Lūsēna vadībā. Viņš pastāstīja, ka atrastie apbedījumi ir no Kuldīgas Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīcas kapsētas, kas agrākos laikos pletusies daudz lielākā teritorijā ap baznīcu, nekā mūsdienās. Arheologs uzskata, ka kapsēta plešas arī zem mūsdienu Tirgus ielas braucamās daļas.

Apbedījumi nav pilnībā saglabājušies, jo viduslaiku kapsētās pēc 20 – 50 gadiem esošajiem apbedījumiem glabāja virsū nākamos, jo cilvēku bija daudz, bet baznīcas kapsētā vieta ierobežota, turklāt pēc vairākiem desmitiem gadu koka krusti bija satrunējuši un kapu kopiņas izzudušas. 17. un 18. gadsimtā šāda prakse nav nekas neparasts, šāds fakts atklāts visās līdz šim pētītajās viduslaiku kapsētās, kas atradušās pilsētā.

Kuldīgas Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīca tika uzcelta 1640. gadā, un kopš tā laika līdz pat 1780. gadam pie baznīcas glabāja cilvēkus. Mirušos glabāt baznīcu kapsētās aizliedza Krievijas ķeizariene Katrīna II, jo nāca atziņa, ka šīs kapsētas ir infekciju un sērgu perēklis.

Arheologiem palīdz arī antropologs, kurš, izpētot kaulus, noteiks šo cilvēku dzimumu, vecumu un iegūs vēl citu informāciju, lai būtu priekšstats par šo cilvēku dzīves kvalitāti.

Arheologu pārsteidza tas, ka apbedījumi ir tik sekli, tikai 50 – 60 centimetru dziļumā, jo parasti tie ir aptuveni metra dziļumā. Arheologs to skaidro ar zemes reljefa izmaiņām, sākoties šīs teritorijas apbūvei.

Atrastos kaulus pārapbedīs. Tiks runāts ar mācītāju, lai atradumus varētu aprakt tepat baznīcas tuvumā.

Vēl arheologi atraduši 17.gadsimta celtas ēkas pamatu stūri, kas šeit atradusies vēl pirms 19.gadsimta būvētās ēkas, no kuras savukārt atrasts gala sienas fragments. 17. gadsimta ēkai datējumu varēja noteikt, jo uzieti krāsns podiņu lauskas un akmens bruģis pirmā stāva līmenī. Pagrabs šai ēkai nav bijis.

Atrasta arī sirdsveida saktiņa, kas ir tipiska 18. gs., un kalpojusi kā vienkāršo ļaužu apģērba piederums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!