Kuldīgas slimnīcas zaudējumi šogad sasniegs aptuveni 200 tūkstošus latu
Foto: LETA

Kuldīgas slimnīcas zaudējumi šogad sasniegs aptuveni 200 tūkstošus latu, un nākamgad, visticamāk, tai būs jāatsakās no akūto pacientu ārstēšanas stacionārā, lai neieslīgtu parādos, pastāstīja Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš paskaidroja, ka zaudējumi radušies, uzņemot daudz lielāku akūto pacientu skaitu, taču valsts piešķirtie līdzekļi paredzēti krietni mazākam šo slimnieku skaitam. Valsts nav atradusi finansējumu, lai slimnīcai segtu šos pārtērētos līdzekļus, bet slimnīcai nav tiesību atteikt akūto pacientu uzņemšanu.

"Finansējums akūto pacientu ārstēšanai vairākām slimnīcām, tostarp Kuldīgas slimnīcai, šogad ir divas reizes mazāks nekā reālais pacientu skaits," sacīja Eglītis, kurš iepriekš pats bijis veselības ministrs Ivara Godmaņa valdības laikā no 2007.gada decembra līdz 2009.gada martam.

"Kuldīgas slimnīca šogad akūto pacientu ārstēšanai izlietojusi par 200 tūkstošiem latu vairāk, nekā tam valsts atvēlējusi līdzekļus. Šis jau ir otrais gads, kad slimnīca šā iemesla dēļ cieš zaudējumus. Tagad mūsu kasē nav naudas, lai mēs spētu sagatavoties un būtu spējīgi turpināt strādāt neatliekamās palīdzības jomā," paskaidroja Eglītis.

Viņš norādīja, ka slimnīca gaida, kādi būs Nacionālā veselības dienesta piedāvātā jaunā līguma nosacījumi. Taču, zinot to, ka veselības aprūpei paredzētais budžets nebūs lielāks kā šogad, arī slimnīcām piedāvātajos līgumos, visticamāk, nebūs atvēlētas lielākas summas. Labāks piedāvājums varētu būs lielām slimnīcām, atzina Eglītis.

"Ja finansējuma piedāvājums Kuldīgas slimnīcai būs mazāks nekā faktiskais pacientu skaits, kas jāārstē, slimnīca nebūs spējīga turpināt darbu un parakstīt šādu līgumu. Tam ir reāls ekonomisks pamatojums," uzsvēra Kuldīgas slimnīcas vadītājs.

Latvijas slimnīcu biedrības pārstāvji trešdien tikās ar veselības ministri Ingrīdu Circeni, lai pārrunātu nākamgad slimnīcām plānotā finansējuma jautājumus.

Eglītis norādīja, ka drīz sāksies jaunais saimnieciskais gads un slimnīcām ir jāzina, kādus pakalpojumus tās varēs un vairs nevarēs sniegt, jo valstij nav naudas.

"Valsts nedrīkst prasīt, lai mēs tās vietā apmaksājam vai bez samaksas sniedzam pakalpojumus akūto pacientu ārstēšanai. Mēs turpināsim sniegt dzemdību palīdzību, plānveida medicīnisko palīdzību, dienas stacionāru, operācijas un citus pakalpojumus, kas vairāk vai mazāk tiek adekvāti apmaksāti. Taču mēs nevaram sniegt tos pakalpojumus, kurus valsts mums neapmaksā, – mums tam vairs nav resursu, jo slimnīca divu gadu laikā iedzīta gandrīz 400 tūkstošus latu lielos zaudējumos. Kuldīgas slimnīcai nav parādu, tomēr tā ir noēdusi visus savus uzkrājumus un triju gadu laikā pazaudējusi savu pamatlīdzekļu vērtību, kas no vairāk nekā miljona latiem nokritusies līdz 150 tūkstošiem latu. Pamatlīdzekļi nav pirkti un atjaunoti – nauda izlietota algām, medikamentiem un slimnieku ārstēšanai," klāstīja Eglītis.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ivars Eglītis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form