Ieilgušais 'Operas skandāls'
2011.gada nogalē kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende konkursa komisijas lēmumu, ar kuru Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora amatam tik virzīts līdzšinējais operas direktors Andrejs Žagars, atlika, ņemot vērā, ka viņas rīcībā nonākusi informācija, kas liecina par, iespējams, nopietnām finanšu problēmām LNO.
Kamēr operas mākslinieki pauda sašutumu par Žagara neapstiprināšanu LNO vadītāja amatā un Rīgas mērs Nils Ušakovs izteica bažas, ka Žagara neapstiprināšanai varētu būt politiski motīvi, lai noskaidrotu precīzus faktus par LNO finanšu stāvokli, KM uzdevumā tika uzdots veikts auditu.
30.decembrī Jaunzeme - Grende nāca klajā ar paziņojumu, ka tomēr apsver iespēju slēgt līgumu ar līdzšinējo operas vadītāju Žagaru, bet 10. janvārī kultūras ministre parakstīja darba līgumu ar Žagaru, aicinot atjaunot LNO "finanšu veselību" ar aktīvu un konstruktīvu darbu. Līgums tika noslēgts uz vienu gadu, parakstot arī papildu vienošanos par uzdevumiem, kas teātra direktoram jāveic nākamajos trīs mēnešos.
Marta sākumā Žagars pavēstīja, ka jaunajā operas valdē sevi redz vadītāja lomā, bet, tuvojoties paredzētajai KM pasūtītā audita rezultātu paziņošanai, Žagars atklāja, ka opera visus parādus ir nomaksājusi, tomēr, lai nākamajos gados varētu sasniegt mākslinieciskās ieceres, būs nepieciešams pusmiljons latu vairāk.
Vēlāk sabiedrību pāršalca ziņa, ka valdība LNO papildus naudu šā gada darbības nodrošināšanai piešķīrusi ar nosacījumu, ka gadījumā, ja opera atkārtoti prasīs naudu, tad jālemj par valdes nomaiņu.
Nedēļu vēlāk valdība operai piešķīra lielāku naudas summu, nekā tika minēts iepriekš - 650 tūkstošus latu šā gada valsts budžeta grozījumos operai piešķirti saimnieciskās darbības stabilizēšanai un tikpat liela summa operas skatuves iekārtu un tehnikas uzlabošanai.
Brīdī, kad šķita, ka operas skandāls ir norimis, LNO nāca klajā ar paziņojumu, ka ir neizpratnē par KM pārstāvju sniegto skaidrojumu par operas valdes paplašināšanas mērķi, operu pielīdzinot ražošanas uzņēmumam, kura galvenais mērķis ir gūt peļņu un KM pārstāvja Edgara Puriņa izteikumiem, kuros viņš operas pārvaldīšanu salīdzinājis ar zeķu fabriku.
Vienlaikus operas pārstāvji norādīja, ka atzinīgi vērtē to, ka deputāti, izvērtējot divus LNO likuma grozījuma scenārijus, tālākai apspriešanai noraidījuši KM priekšlikumus, kas drīzāk varētu kaitēt, nevis kalpot par LNO izaugsmes pamatu.
LNO valdes paplašināšanas lieta joprojām ir Saeimas deputātu rīcībā, kuri, kā noskaidroja "Delfi Kultūra" novērš nepilnības grozījumu likumprojektā un šo lietu otrajā lasījumā Saeima skatīs ceturtdien, 13.decembrī.
Maijā Rīgas operas festivāla svētku laikā sabiedrību sasniedza ziņas par vēl vienu skandālu LNO - streiku pieteica LNO kora arodbiedrība, jo 2009.gada augustā, ievērojot finansiālo situāciju valstī, LNO arodbiedrība piekrita administrācijas lūgumam samazināt kora māksliniekiem slodzi, nosakot nepilna darba laiku - 34 stundas nedēļā un attiecīgi par 15% samazinot atalgojumu. Taču LNO kora arodbiedrības pārstāvji uzsvēra, ka faktiski darba slodze netika samazināta, bet atsevišķiem kora māksliniekiem tā pat pieauga.
Kamēr operas administrācija LNO kora streiku uzskatīja par nepamatotu un nolēma vērsties tiesā, arī operas orķestris un solisti apsvēra iespēju streikot.
Vēlāk LNO pavēstīja, ka "plānu B" Rīgas operas festivālam negatavo un 15.jūnijā Rīgas centra rajona tiesa lēma, ka LNO koristi nedrīkstēs streikot.
