Šogad ziemeļu gulbju izpēti Latvijā finansiāli atbalsta projekts "LabieDarbi.lv", zivsaimniecība SIA "Skrunda", SIA "Baltijas jahtu serviss", kā arī aktīvās atpūtas pasākumu organizators SIA "Campo laivas".
Izmantojot laiku, kad pieaugušie gulbji maina spalvas un apmēram mēnesi nespēj lidot, pētnieki tos ķer un iezīmē ar divu veidu gredzeniem – metāla uz kājas un plastikāta uz kakla. Vienlaicīgi putnus arī nosver, nomēra, nosaka vecumu un dzimumu. Ziemeļu gulbji reti ēd maizi, tādēļ ar binokli vai teleskopu saskatāmie gredzeni uz kakla, ļauj putnus izsekot atkārtoti nenoķerot. Šī ir vienīgā efektīvā metode ar kuras palīdzību tiek izzinātas, piemēram, gulbju ligzdošanas un ziemošanas vietas, migrācijas ceļi, mirstība un tamlīdzīgi, informē muzejs.
Iepriekšējā gulbju gredzenošana notika 20.jūlijā Skrundas dīķos.
Tieši Skrundas zivju dīķos pirms deviņiem gadiem Latvijā pirmo reizi ar kakla gredzeniem tika iezīmēti divi ziemeļu gulbji. Kopumā no 2003. līdz 2010. gadam šeit ir apgredzenoti 92, bet visā Latvijā – 730 šīs sugas putni. Vēlāk Skrundā gredzenotie gulbji ir novēroti Igaunijā, Somijā, Dānijā, Vācijā, Polijā, Lietuvā un Šveicē, bet kā ligzdotāji manīti Saldus, Kuldīgas, Liepājas un Limbažu rajonos. Ornitologs Dmitrijs Boiko Skrundas zivju dīķos ir novērojis arī Polijā, Vācijā un Lietuvā apgredzenotus gulbjus, kas liecina, ka šī ir svarīga ligzdošanas un uzturēšanās vieta ne tikai Latvijas putniem.
Latvijā ir sastopami paugurknābju, ziemeļu un mazie gulbji, kuri atšķiras gan pēc sava izskata, gan izmēra. Ziemeļu gulbja vidējais svars ir no 8 līdz 10 kilogramiem, tam ir raksturīga dzeltena knābja pamatne un tas tāpat kā paugurknābja gulbis ligzdo Latvijā. Vispazīstamākajam savas sugas pārstāvim, paugurknābja gulbim (9 – 12 kg), virs sarkanā knābja raksturīgs melns paugurs. Savukārt mazais gulbis (5 – 6 kg) atšķirībā no saviem lielajiem brāļiem sastopams Latvijā tikai pārlidojumu laikā.