Šis sensenais jautājums - kas ir laime? - arvien vēl nedod miera miljoniem cilvēku. Jo gribas taču zināt!
Pirms dažiem gadiem man slimnīcā viens vecs un ļoti slims vīrietis jautāja: bērns, vai tu zini, kas ir laime? Tanī brīdī pamatīgi apstulbu - kā gan es, jauna, tikko sākusi dzīvot "lielo dzīvi", varētu zināt, kas ir laime? Un arī bērnībā un pusaudzes gados šāds jautājums ne reizi man nebija ienācis prātā! Un kālab gan? Kad pasaule liekas tik liela un brīnišķīga un izzināt aicinoša! Un, kad pieaugušo runas par laimīgu vai nelaimīgu dzīvi šķiet tik tālas un bezjēdzīgas... Zemes virsū ir laime, daudz laimes... Tagad es zinu, kāpēc šis vecais vīrs man toreiz jautāja, vai es zinot, kas ir laime?! Tagad es zinu! Bet, vai tu zini, ka arī sniegs ir laimīgs, kad tas tikko uzsnidzis!? Saule - spoži spīdēdama un priecēdama cilvēku sirdis!? Un, arī suņi, kaķi!? Baloži!? Arī cilvēki!? Cilvēki melo teikdami, ka laimi rast ir grūti vai pat neiespējami! Un tāpat justies un būt laimīgiem! Mana laime ir mana dzīve: mani prieki un manas bēdas, manas veiksmes un neveiksmes, mana ikdiena un svētki! Viss, kas ar mani ir noticis ... un, iespējams, vēl tikai notiks...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!