Foto: Steve Woods

Lapu salāti ir klasiska ēdienkartes sastāvdaļa – kurš gan vasarā atteiksies no svaigiem un kraukšķīgiem salātiem? Pastāv liela salātu šķirņu daudzveidība, no kuras katrs var izvēlēties atbilstošāko savai gaumei. Kam patīk maiga garša un mīkstas lapiņas, tie visbiežāk izvēlas galviņsalātus. Ar maigu aromātu, bet kraukšķīgāki ir ledus salāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ar rūgtāku garšu ir radikjo, cigoriņu un endīviju salāti, kuri mēdz būt gan ar gludām, gan krokainām lapām. Riekstu salātiem piemīt viegls riekstu aromāts.

Kā kultūraugs salāti jau bija pazīstami senajās kultūrās - Ēģiptē, Grieķijā, Romā. Šī auga dzimtene ir Vidusjūras zemes. Apmēram pirms 2500 gadiem Senajā Romā ar vārdu „salāti" apzīmēja vienu vienīgu augu - endīviju, bet kā ēdienu - augu maisījumu, kas sastāvēja no endīvijas, pētersīļiem un sīpoliem. Un tikai 16. gadsimta beigās salāti pameta Apenīnu pussalu un nonāca Francijā. Tieši Francijā salāti ieguva otro dzimteni un, pateicoties Francijas maigajam klimatam un pavāru meistarībai, šī dārzeņu kultūra piedzīvoja savu uzplaukumu, kas turpinās vēl šodien.

Ir zināmi vairāki salātu veidi, taču vispazīstamākie pie mums ir lapu salāti. Salīdzinājumā ar pārējām dārzeņu kultūrām salāti satur vairāk olbaltumvielu. Nelielais cukuru un skābju saturs nodrošina salātiem neitrālo, pat pliekano garšu. Vērtīgākais salātos ir vitamīni. Salāti satur daudz karotīna, C vitamīna, folijskābes (B grupas vitamīns), nikotīnskābes, biotīna. No minerālvielām salāti satur kalciju, magniju, kāliju, dzelzi, kobaltu, jodu, varu un cinku.

Pie mums mazāk pazīstamie salāti ir:

Ozollapu salāti - tiem ir sulīgas viļņveidīgas lapas, kas pēc formas atgādina ozola lapas. Lapu krāsa variējas no zaļas līdz sarkanīgi brūnai. Garšas ziņā tas pat pārspēj parastos lapu salātus, taču pārsvarā šos salātus izmanto ēdienu dekorēšanā.

Frisē salāti - endīvijas radinieks. Nedaudz rūgtens ar patīkamu aromātu. Lapas tievas un krokainas. Galviņas ārpusē lapas ir gaiši zaļas, bet tuvāk centram paliek balti dzeltenas.

Radikjo salāti. Foto: Nathalie Dulex

Radikjo salāti - galviņsalāti ar vīnsarkanām lapām. Garša - viegli rūgtena. Salātos labi sader kopā ar sīpoliem, ķiplokiem, un timiānu. Tos var arī sautēt eļļā vai vīnā.

Batāvija - krokainie lapu salāti. Pēc izskata ļoti līdzīgi parastajiem lapu salātiem - tiem ir viļņainas lapas un rūgtena garša.

Ledus salāti - kraukšķīgi galviņsalāti ar cietām, sulīgām, krokainām lapām. Lapas dažādu toņu zaļā krāsā. Šie salāti ir ļoti populāri ir Ziemeļamerikā, un pašlaik tie strauji iekaro Eiropu.

Romiešu salāti - galviņsalāti ar lielām, sulīgām lapām spilgti zaļā krāsā. Salāta galvas forma ir garena. Šis salātu veids bija pazīstams jau senatnē un pašlaik skaitās viens no vispopulārākajiem salātiem Eiropā. Kā pamata sastāvdaļa romiešu salāti tiek izmantoti pasaulē pazīstamajā ēdienā - Cēzara salātos.

Salātu grupa, kas veikalos pieejama visu gadu:

Foto: Shutterstock

Cigoriņu salāti - importē no Šveices un Beļģijas. Balto krāsu salāti iegūst no audzēšanas tumsā.

Riekstu salāti - no Šveices. Maiga un izsmalcināta garša.

Sarkanie cigoriņu salāti (Cicorino) - no Šveices un Itālijas. Piemīt viegli rūgtena garša.

Endīviju salāti ‘Lavata' - no Itālijas un Šveices. Piemīt viegli rūgtena garša. Pareizi audzētiem endīviju salātiem jābūt pa trīs ceturtdaļām dzeltenā krāsā, tad to garša ir saldāka un ne tik rūgta. Visām lapām jābūt gaļīgām un gludām. Brūns un sarkans krāsojums liecina, ka produkts vairs nav svaigs.

Bioloģiski audzētie endīviju salāti - no Šveices. Rūgtāki nekā endīviju salāti ‘Lavata'. 

Bioloģiski audzētie lapu cigoriņu salāti - no Šveices un Itālijas, pārdošanā vismaz desmit mēnešus gadā. Par spīti savam nosaukumam, tie ir tikai mazliet rūgteni.

Endīviju salāti, frisē salāti un cigoriņu salāti pieder cigoriņu augu grupai, kam atšķirīgā mērā raksturīga rūgtena garša. Rūgto salātu piegaršu dod sulā esošais laktucīns, kam dabas dziedniecībā tiek piedēvētas apetīti rosinošas un vielmaiņu veicinošas īpašības. Arī no lapu cigoriņiem un ledus salātiem var pagatavot gardus salātus. Saldi augļi ir ideāla piedeva šo salātu rūgtenajai garšai: sagrieziet smalkās šķēlītēs saldu ābolu, apelsīnu, mandarīnu vai ananasu un iejauciet salātos, tā jūs iegūsiet krāsainus salātus, kas ar nelielu kaloriju daudzumu tomēr bagātinās ēdienkarti. Cigoriņu salāti lieliski noder arī vārīšanai, grilēšanai un apcepšanai kopā ar gaļu.

Vasaras sezonā salāti noteikti ir jāiekļauj ikdienas uzturā, jo salātos ir ļoti maz kaloriju, daudz vitamīnu un minerālvielu. Lai nezaudētu vērtīgās vielas, salātu uzglabāšanā un pagatavošanā jāievēro sekojošais:

  • Lapu salāti jāiegādājas pēc iespējas svaigāki, un tie jāpatērē iespējami ātrāk. Jo ilgāk salāti tiek uzglabāti, jo vairāk vitamīnu un minerālvielu iet zudumā.
  • Lapu salāti pēc pirkšanas jāuzglabā vēsā, tumšā un mitrā vietā. Tā salāti saglabās savu svaigumu un kraukšķīgumu. Salāti jāapēd vēlākais divu dienu laikā pēc to pirkšanas.
  • Lapu salātus nevajag mērcēt ūdenī, tie jānoskalo ātri un kārtīgi tekošā, aukstā ūdenī.
  • Lai lapu salāti nezaudētu kraukšķīgumu, tos sagriež un pārlej ar salātu piedevām tikai neilgi pirms ēšanas.

Gatavojot salātus, noteikti vajadzētu izmantot eļļu, vislabāk, protams, ekoloģiski tīru olīveļļu vai riekstu eļļu. Tām ir specifiska garša un aromāts, tās nav lētas, tāpēc šādas eļļas var pievienot pavisam nedaudz, bet kā pārējo izmantot citu augu eļļu.

Avoti: www.coop.ch un www.ladl.lv („Ezerkauliņi").

Recepšu idejas:

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form