Lasot kulinārijas grāmatas, pētot restorānu ēdienkartes un aplūkojot lielveikalu plauktus, patiešām rodas iespaids, ka saldais un aromātiskais itāliešu deserts tiramisu valda - ja ne pār pasauli, tad vismaz pār Eiropu – jau kopš senseniem laikiem tas katrā ziņā ir pieskaitāms pie saldēdienu klasiķiem.
Taču patiesība ir pavisam citāda – šādā garšas, aromāta un izskata versijā, kādu pazīstam mēs, tiramisu ir radīts tikai pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados itāliešu restorānā “El Toula”.

Tomēr īstenie kulinārijas speciālisti uzsver, ka tiramisu pirmsākumi meklējami jau 17.gadsimtā, kad tas skaitījies Toskānas lielhercoga mīļākais ēdiens. Tolaik gan tas saucies par “Hercoga saldo zupu”, kas pats par sevi jau liecina, ka vismaz konsistences ziņā ir jūtamas atšķirības.

Taču tad lielhercogs izplatījis vairāk vai mazāk pamatotas runas par šī ēdiena ārkārtīgi labvēlīgo ietekmi uz seksuālajām spējām un tas ātri vien pārdēvēts par tiramisu, kas – ja būtu pilnīgi pareizi uzrakstīts – burtiskā tulkojumā nozīmē “cel mani augšup”. Mūsdienās gan tas ieguvis vēl vienu apzīmējumu, proti, gadījumos, kad pavārs pievienojis tiramisu par daudz vīna, to dēvē par “buttamigiu” jeb “gāz mani gar zemi”.

Tradicionālā tiramisu pamatā ir siers “Mascarpone”, cepumi, ko pie mums mēdz dēvēt gan par dāmu pirkstiņiem, gan par kaķu mēlītēm, saputotas olas, stipra kafija un vīns, kā arī kāds spēcīgāks alkohols. Taču īsā laikā – gluži tāpat kā ar grieķu salātiem – arī tiramisu ir radušās neskaitāmas versijas un gandrīz vai katrā restorānā un kafejnīcā tas tiek gatavots atšķirīgi.

“Amaretto” vietā pievieno brendiju, sieru “Mascarpone” aizstāj ar biezpienu, bet trauslo cepumu vietā izmanto biezās beļģu cukurvafeles ar šokolādes glazūru. Diētisku ēdienu cienītāji ir izgudrojuši receptes, kurās iztiek, piemēram, bez olu dzeltenumiem, toties pievieno dažādas ogas vai augļus, lai deserts, kurš pats par sevi ir gana sātīgs un barojošs, kļūt mazliet veselīgāks.

Arī garšas daudzveidošanai izmanto dažādus paņēmienus – sieram vai biezpienam pievieno rīvētu citrona miziņu, bet alkoholu aizstāj ar augļu sulu. Šāds ēdiens – it sevišķi, ja siers aizstāts ar biezpienu – beigu beigās gan atgādina biezpiena un augļu kārtojumu, kam, pēc gardēžu domām, nav ne mazākās līdzības ar tiramisu.

Viņuprāt, patiesībā tā ir zaimošana, jo īsto un neatkārtojamo garšu rada tieši “Mascarpone’s” krēmīgais saldums savienojumā ar kafijas rūgtenumu un kvalitatīva alkohola aromātu. Tiklīdz ēdiena tapšanā “nepiedalās” kāds no šiem produktiem, rezultātu vairs nevar dēvēt par tiramisu.

Vienkārši pagatavojams tiramisu

500 g siera “Mascarpone”
250 ml stipras kafijas
4 olu dzeltenumi
4 olu baltumi
100 g pūdercukura
1 ēdk. cukura
naža gals sāls
6 ēdk. “Amaretto”
150 g cepumu
kakao pulveris

Cepumus samērcē kafijā. Olu dzeltenumus, pūdercukuru un „Amaretto” labi saputo un samaisa ar sieru. Olu baltumiem pievieno sāli un 1 ēdk. cukura un saputo stingrās putās, pēc tam uzmanīgi iecilā saputotajos dzeltenumos. Lielā lēzenā bļodā ieklāj kafijā samērcēto cepumu kārtu, liek virsū krēma kārtu, pēc tam – atkal cepumus utt. Tiramisu vismaz uz četrām stundām ievieto ledusskapī. Pirms pasniegšanas galdā pārkaisa ar kakao.

  • Cepumus ieteicams likt ar cukuroto pusi uz leju, jo tad tos labāk var piesūcināt ar kafiju.
  • Aukstā laikā “dāmu pirkstiņus” var aizstāt ar plānām, mīkstām piparkūkām, bet “Amaretto” uzlabot ar rumu.
  • Banānu garšas mīļotāji var papildināt desertu ar banānu šķēlītēm un banānu liķieri.
  • Olu dzeltenumu vietā var izmantot arī biezu olu liķieri.
  • Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!