es visu saprotu no avīžu sniega

no kovboja pastalā padzerta vīna

no lapsenes naglas ziepēm spiega…

un tā kam pasē dilst mandolīna

es gribu lidot ar pātaru vējiem
ar zemītes pagasta vēstures dēli
pie tevis ar raiņa bumbvedējiem
un aspazijas čiekuroto mēli

nav tāda pīrāga kurā nav slienu
un raustīties priekā ir nomelnots etaps
tu nāci kā akna caur delīrija sienu
kaut zināji slaidāks tavs vēmiens netaps

pār grāmatu labu tu šļācies un gūli
ar mīlu kā tušu piesmērētām acīm
es alkstu tavu jaguāra lukturoto mūli
un zem nabas uzieto apakšstaciju

no rīta būs migla un palodžu suņi
gar rūtīm ļaudis uz darbu tecēs
div’ laimīgas dūjas kā pēdējie luņi
izkūpēs sviedros sapņos un svecēs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!