"Vīramātei jau sen vajadzēja veikt brukas operāciju, bet viņa negribēja iet slimnīcā," stāstījusi liepājniece, "kad viņu pēdējoreiz apskatīja ģimenes ārste, uzreiz uzrakstīja norīkojumu uz slimnīcu, jo operācija nav atliekama. Vīramātei sāpes bija lielas, viņa piekrita. Slimnīcā noteica operācijas dienu - 1.novembri, pirms tam veica izmeklējumus. Taču, kad es piezvanīju pirmdienas rītā, man pateica: brauciet un paņemiet savu radinieci, neminot nekādus iemeslus, kāpēc operācijas nebūs."
Ģimenes ārste pēc slimnīcas vēlreiz apskatījusi pacienti un noteikusi, ka nezina, ko darīt, jo, viņasprāt, ir nepieciešama operācija un stāvoklis ir akūts. Liepājniece stāstījusi, ka jautājusi 4. nodaļas, kurā uzturējās vīramāte, vecākajai māsai, ko lai tagad dara. Viņa noteikusi, ka jānopērk speciāla josta vēdera saturēšanai un jādzer zāles. "Mani vienkārši kaitina tas, ka visur skan pa radio un presē, ka Liepājas slimnīcā visi strādā, bet reāli taču palīdzība netiek sniegta. Mēs nezinām, ko darīt, esam bezizejā, vai tiešām mums vajadzēja par operāciju maksāt?" jautā ģimene.
Liepājas slimnīcas galvenā ārsta vietnieks medicīnas jautājumos Jānis Cauka sacījis, ka slimnīca patiešām nepiedalās protesta akcijā: "Mums ir tik maz anesteziologu. Ja viņi samazinās darba slodzi, mēs nevarēsim sniegt arī neatliekamo palīdzību. Plānveida operācijas jau sen neveicam, tikai 15 procenti no gada laikā veiktajām ir plānveida, pārējās ir neatliekamās." Brīvdienās uz Liepāju braucot piestrādāt anesteziologi no Rīgas.
"Ja trūce ir iesprūdusi, tā ir neatliekamā palīdzība," vērtē Cauka, "ja pacients var pastaigāt, operācija var būt plānveida. Ja situācija būtu pacientiem neatliekama, mēs noteikti operētu. Visticamāk, tobrīd tas nav bijis nepieciešams." Ārsts ieteica pacientes ģimenes ārstam sazināties ar slimnīcu un visu noskaidrot, jo tas ir ģimenes ārsta pienākums.