Bērnam legioneloze konstatēta šī gada janvārī. Viņš divas nedēļas ārstējies Liepājas reģionālajā slimnīcā, bet mēneša beigās izrakstīts no slimnīcas un pašlaik ārstējas ambulatori. Pašlaik nav gūts apstiprinājums, kas bijis infekcijas avots, - ir paņemti ūdens paraugi no dzīvokļa un mājas kopējā siltummezgla, taču ekspertīzes rezultāti vēl nav saņemti. Tomēr var pieņemt, ka bērns inficējies mājās. Informāciju par māju, kur, iespējams, bija infekcijas avots, epidemioloģe nedrīkstot izpaust.
Pērn novembrī reģistrēts pirmais nāves gadījums pacientei no Liepājas, kura slimojusi ar tā dēvēto leģionāru slimību. Liepājas pilsētas domes izpilddirektors Edgars Rāts apspriedē ar namu apsaimniekotāju un komunālo uzņēmumu pārstāvjiem uzdeva viņiem veikt nepieciešamos profilakses pasākumus, lai novērstu leģionāru slimības gadījumu atkārtošanos pilsētā, informēja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.
Namu apsaimniekotāji aicināti pievērst īpašu uzmanību ūdens apgādes sistēmu apsaimniekošanai dzīvojamās mājās atbilstoši sanitārijas un higiēnas prasībām un karstā ūdens temperatūras nodrošināšanu tādā līmenī, kas nepieļauj slimības izraisītāju savairošanos.
Saslimstības pieaugums ar legionelozi Latvijā vērojams jau no 2010.gada novembra. Latvijā pirmie divi slimības gadījumi ar leģionāru slimību tika reģistrēti 2001.gadā Rīgā, viens no tiem bija letāls. 2002.gadā tika reģistrēti trīs saslimšanas gadījumi, nākamos trīs gadus slimība netika reģistrēta, 2006.gada oktobrī tika reģistrēts viens gadījums, 2007.gadā - divi, 2008.gadā - pieci, 2009.gadā - trīs, un 2010.gadā ar leģionāru slimību bija inficējušies seši cilvēki.
Legionellu baktēriju atrašanās dabīgā vidē nav saistīta ar slimības izcelsmi. Ar legionelozi nevar inficēties, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes, - ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas, kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.
Slimības smagums mainās no viegla drudža līdz smagam plaušu iekaisumam. Slimība var skart jebkuru cilvēku, bet tomēr īpaši jāpiesargās gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, kā arī smēķētājiem.
Jāievēro, ka legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī - plus 20-45 grādu karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas vai atsākts tos lietot pēc ilgāka pārtraukuma, cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.
Liela nozīme ir arī dušu, ūdenssildītāju un citu iekārtu, kurās veidojas bioloģiskais aplikums, regulārai tīrīšanai un dezinficēšanai, uzsver LIC speciālisti. Ja ilgāku laiku nelieto dušas un krānus, tos pirms izmantošanas būtu vismaz nepieciešams notecināt vairākas minūtes tā, lai neveidotos ūdens tvaiks, iesaka epidemiologi.