Bartkevičam 27.jūnijā, dienā, kad beidzas teātra sezona, beidzas arī darba līgums, kuru viņš nolēmis neatjaunot un iesniedzis atlūgumu Liepājas teātra direktorei Marutai Pāvilsonei.
Bartkevičs apstiprināja, ka nolēmis aiziet no mākslinieciskā vadītāja amata un turpmāk strādāšot tikai par aktieri. "Manā dzīvē noslēdzies viens posms - labs posms, ko esmu aizvadījis Liepājas teātrī," sacīja Bartkevičs, plašāk gan atsakoties komentēt savu lēmumu.
Liepājas teātra aktieri ir satraukti un uzskata, ka, paliekot bez vadītāja, nonākuši absurdā situācijā. "Teātrim vajadzīgs visu atzīts līderis. Bartkevičs, kurš Liepājas teātrī nostrādājis 35 gadus, savā ziņā tāds ir. Taču galvenais teātrī tomēr ir aktieris - un, ja viņam netiek pievērsta īpaša uzmanība, trupa sāk izirt," pauda Liepājas teātra aktieris Uldis Stelmakers.
Režisors Valdis Lūriņš uzskata, ka Bartkeviča aiziešana nav saistīta ar to, ka viņš būtu izsmēlis savas radošās ideju rezerves. "Bartkevičs ir tas cilvēks, pateicoties kuram Liepājas teātris tik ilgu laiku ir turējies virs ūdens. Domāju, ka problēmu sakne ir citā apstāklī. Pateicoties Kultūras ministrijas politikai, teātra mākslinieciskais vadītājs spiests pildīt arī teātra direktora vietnieka amatu. Ir grūti virzīt māksliniecisko procesu, jo jāpilda direktora vēlmes," klāstīja Lūriņš. Viņš uzskata, ka Liepājas teātrim tagad būs grūti atrast spējīgu māksliniecisko vadītāju. "Šobrīd es tādu Liepājas teātrī neredzu - ja nu vienīgi tas varētu būt kāds jaunais režisors," atzina Lūriņš.
Režisors pieļāva, ka Bartkeviča lēmumu iesniegt atlūgumu sekmējis tas, ka liela daļa Kultūras akadēmijas Liepājas teātra kursa absolventu meklē iespējas strādāt Rīgā, kas apdraud Liepājas teātra nākotnes perspektīvas, jo aktieru trupu nepieciešams atjaunot. Liepājas teātra kursa absolventi nejūtoties piederīgi Liepājas teātrim un atsakoties slēgt darba līgumu ar Liepājas teātri, kā dēļ nenotiekot teātra trupas atjaunināšanās, līdz ar to pieaicinātiem režisoriem nav vēlmes realizēt radošās ieceres.
Jaunie aktieri, kuriem nākamsezon būtu jāsāk darbs Liepājas teātrī, ir neapmierināti ar neiejūtīgo attieksmi no direktores puses diplomdarbu iestudēšanas laikā, ar retām iespējām spēlēt izrādes.
Liepājas teātra aktieru pamatsastāvu neapmierina arī darba līguma esošā forma, kas nenodrošina sociālās garantijas un rada neziņu, vai darba attiecības tiks turpinātas nākamajā - 2004./2005. gada - sezonā.
Par to, ka Liepājas teātrī ir problēmas, liecināja arī svētdien notikušais incidents - par 15 minūtēm aizkavējās muzikālā jauniestudējuma "Vīnes valsis" izrāde, jo Liepājas simfoniskā orķestra mūziķi atteikušies iziet pie pultīm, jo viņiem nebija samaksāts par iepriekš jau padarīto darbu. Šīs domstarpības teātra vadība gan steidzīgi atrisinājusi. Līdzīga situācija bija arī 2002. gadā, kad aktieris Ivars Stonins, kurš rokoperā "Kaupēn, mans mīļais!" atveidoja galveno lomu, tiesā iesniedza prasību par teātra maksātnespēju, jo teātris viņam pilnā apjomā nebija izmaksājis atlīdzību par darbu pie rokoperas ieraksta kompaktdiskā. Arī šīs parādsaistības teātris atrisināja.
Ar Liepājas teātra direktori Pāvilsoni pagaidām nav izdevies sazināties. Savukārt Liepājas domes izpilddirektora vietnieks kultūras jautājumos Valdis Skujiņš atzina, ka ir ļoti labi, ka aktieri ir sabiedrisko aktīvi. Plašāk par izveidojušos situāciju Liepājas teātrī Skujiņš pagaidām nekomentēja, pirms vēl nav iepazinies ar aktieru sagatavoto atklāto vēstuli. Savukārt mākslinieciskā vadītāja aiziešanu viņš komentēja lakoniski: "Saku Bartkevičs - domāju Liepājas teātris. Saku Liepājas teātris - domāju Bartkevičs."
Liepājas pašvaldības pastāvīgajā kultūras un sporta komitejas sēdē ceturtdien plānots lemt par Liepājas teātra statusa maiņu. Tā kā atbilstoši likumiem bezpeļņas organizācijas vairs nedrīkst pastāvēt, Liepājas teātris, iespējams, pārtaps par pašvaldības aģentūru.