Februāra beigās Liepājas rajona Sakas novadā Pāvilostas pārvaldnieks Pēteris Gudkovs redzējis šogad pirmo pamodušos odzi, - aptuveni pusmetru garais rāpulis centies šķērsot smilšainu priežu meža ceļu netālu no jūras, - informē laikraksts "Kurzemes Vārds".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Gudkovs ar koku mēģinājis čūskai palīdzēt ātrāk šķērsot ceļu, taču tā nikni reaģējusi, cenšoties iekost kokā. "Esmu dzirdējis, ka agrā pavasarī odžu kodieni ir īpaši bīstami, jo indei ir augsta koncentrācija," laikrakstam teicis Pāvilostas pārvaldnieks, tā vēloties brīdināt cilvēkus, ejot mežā, nezaudēt modrību.

Parasti šādā laikā čūskas vēl guļ ziemas miegā, taču šogad īpaši siltā ziema, iespējams, ietekmējusi arī odžu uzvedību.

Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis stāsta, ka varētu būt vairāki iemesli, kāpēc odze jau ir pamodusies. Viens no tiem varētu būt siltais laiks, bet, iespējams, ka odzes ziemas miegu varēja iztraucēt arī tuvumā notiekošā mežizstrāde vai arī mitro laika apstākļu dēļ odžu ziemotuvi ir piepildījis ūdens un odzei ir jāpārvietojas uz sausāku vietu.

"Odze ir aukstumizturīgākā no visām Eiropas un arī viena no visaukstumizturīgākajām čūskām pasaulē. Par to liecina fakts, ka no ziemotuves viņa izlien jau marta beigās vai aprīļa sākumā, kad normālā ziemā vēl šur tur vērojams sniegs," stāstīja Tīrmanis.

Odzes ļoti ilgu laiku var iztikt bez ēdamā, un, visticamāk, ka patlaban tās arī vēl neko nevar nomedīt, jo ķirzakas un vardes vēl praktiski nav manītas. Patlaban odzes vēl atrodas "apturētas" dzīvības stāvoklī un patērē ļoti maz enerģijas.

Satiekot odzi savā ceļā, Tīrmanis cilvēkiem iesaka atcerēties divas lietas - nebaidīties un neaiztikt odzi. "Odze nekad pirmā neuzbruks, ja vien cilvēks pats to neaiztiks un neizaicinās. Odze un arī citas čūskas ir pilnīgi kurlas, tāpēc ir lieki klaigāt. Odze ar savu ķermeni sajūt pat visniecīgākos zemes satricinājumus, un, sajūtot cilvēka soļus, tā centīsies ātri paslēpties," skaidroja dabas pētnieks.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form