Jūs teiksiet muļķības, tas blefs,
To pašu teica ar mans tēvs.
Bet dzīves līnija mums sava,
Ir nosprausta līdz pašam galam.

Mēs varam līkumot un ceļot,
Bet kad būs laiks-mēs iesim veļot.
Mēs pelnām, karjerojam, sitam,
Mēs konkurenti cits nu citam.

Bet varbūt vajag labam būt,
Par mazo princi varbūt kļūt.
Tad likten’s, kaut tas dažreiz sūrs,
Mums dzīvē labvēlīgāks būs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!