Kad staigāju pa klusām vietām

Un domāju par tālām lietām,

Kuras brīžiem tuvas šķiet,

Kad acis aizvērtas ir ciet.

Tik nesasniedzams ir skaistums šis,
Kurš atmiņā ir palicis.
Tas neizdzisīs it nekad,
Jo apbūra jau mani tad…

…kad pirmo reizi acis skāra.
Tās neatrāvās no krūšu pāra
Un kājām, kuras, kā slaidākie koki,
Tiem skaistajiem gurniem,
Kā varavīkšņu loki.

No smaida, kas siltāks par saules rietu,
Kad pumpurs pārtop par skaistāko ziedu.
Ak, atnāc vēlreiz, lai ieraudzīt varu,
Linsy, šo skaisto ķermeni tavu…

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!