close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kad staigāju pa klusām vietām
Un domāju par tālām lietām,
Kuras brīžiem tuvas šķiet,
Kad acis aizvērtas ir ciet.

Tik nesasniedzams ir skaistums šis,
Kurš atmiņā ir palicis.
Tas neizdzisīs it nekad,
Jo apbūra jau mani tad…

…kad pirmo reizi acis skāra.
Tās neatrāvās no krūšu pāra
Un kājām, kuras, kā slaidākie koki,
Tiem skaistajiem gurniem,
Kā varavīkšņu loki.

No smaida, kas siltāks par saules rietu,
Kad pumpurs pārtop par skaistāko ziedu.
Ak, atnāc vēlreiz, lai ieraudzīt varu,
Linsy, šo skaisto ķermeni tavu…

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form