Māris Gulbis: Man vairs nav ilūziju par Latvijas politiku

M. Gulbis: – Vēlu viņiem veiksmi. Es labprāt viņus redzētu Saeimā.

– Citi gan nav tik labvēlīgi un atbaida no jaunajiem. Šķiet, ka "Jaunie demokrāti" ir izgājuši ar mēreni radikāliem pirmsvēlēšanu lozungiem. Vai uzskatāt, ka esat radikalizējušies?

– Piecpadsmit neatkarības gados gaiss Latvijas politiskajā telpā ir tā sasmacis, ka "Jaunie demokrāti" ir gatavi atvērt logus, lai steidzīgi šo telpu izdezinficētu un izvēdinātu.

– Akadēmiķis Grēns, aktrise Kalniņa, dzejnieks Briedis, pašvaldību vadītāji un citi katru vakaru mums televīzijā stāsta, ka beidzot ir radīts labs fundamentālisms. Vai jūs cerat tos fundamentālistus izvēdināt ārā?

– Andris Šķēle 1998.gadā solīja, ka divos Saeimas sasaukumos Tautas partija panākšot, lai ģimene spētu izaudzināt trīs bērnus. Cik ģimeņu Latvijā bez Šķēles ģimenes šodien var izaudzināt un izskolot trīs bērnus? Viens, divi procenti? Lūk, te ir atbilde uz jūsu jautājumu.

Vai vecajiem politiskajiem spēkiem nebija pietiekami daudz laika, lai izpildītu solījumus? Bet nekā, jo Latvijas politisko kursu nosaka tie, kas politikā iegulda miljonus: Andris Šķēle, Ainars Šlesers, Valērijs Kargins un Aivars Lembergs.

– Vai jūs gribat atņemt oligar-hiem varu?

– Mēs gribam turpināt tos procesus, ko iesāka "Jaunais laiks". Diemžēl Repšem pietrūka gribasspēka iesākto turpināt līdz veiksmīgam iznākumam.

"Jaunie demokrāti" atšķiras ar to, ka vairāk nekā puse kandidātu ir auguši un studējuši neatkarīgās Latvijas laikā. Viņiem ir sveša totalitārā korupcija un padomju laiku domāšana. Man ir izdevies sapulcināt komandu, kas, iespējams, nav uzreiz atpazīstama, bet kas augusi bez aizspriedumiem brīvās Latvijas laikā.

– Jā, nu gan visi sola lielākas pensijas, vairāk naudas izglītībai, veselībai… Turklāt akadēmiķi liecina, ka tieši Tautas partija, tieši Kalvīša kungs, esot dalījis naudu labi un pareizi, bet jūs gribat viņus izvēdināt!

– Šos pantiņus, ko skaita Kalvīša nolīgti atbalstītāji, televīzijā rāda par ļoti lielu naudu. Šķēle par tiem samaksājis gandrīz trešdaļu miljona latu. Iepazīstoties ar Šķēles kunga amatpersonas deklarāciju, var pārliecināties, ka viņš joprojām tērē savu 27 miljonus vērto vekseli, ne santīmu nemaksājot ienākuma nodoklī.

– Kā tas ir iespējams? Kad jūs pirmo reizi mums to pastāstījāt, nebija ne vismazāko signālu, ka kādu tas būtu uztraucis. Vai tā ir nelikumība, ka viņš nemaksā nodokli?

– Likumos ir caurums – trasta līgumi netiek regulēti. Politiskajām partijām nav bijis drosmes šos caurumus aizlāpīt. Patlaban ir vesela virkne ienākumu, ko neapliek ar nodokļiem. Toskait spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem, kas ir Šlesera lielākais ieguvums, arī dividendes neapliek ar nodokļiem… Latvija oligarhiem ir kā paradīze, viņu īpašumi aug kā sēnes pēc lietus.

Īrijas valdība 1988.gadā nosēdās pie viena galda ar oligarhiem un skaidri un gaiši brīdināja: vai nu mēs aizlāpām likumu caurumus un jūs maksājiet nodokļus, vai mēs ieliekam jūs cietumā! Tad oligarhi sāka maksāt nodokļus.

Tā bīstamība ir, ka pēc vēlēšanām oligarhi Latvijā noteiks darbakārtību – valsts budžeta sadales principus, prioritātes valstī… Man vairs nav ilūziju par Latvijas politiku.

– Ko tad jūs cīnāties, ja jums nav ilūziju?

– Es uzskatu, ka šīs vēlēšanas būs tāds zināms tests vēlētājiem – vai viņi grib klaigāt un tomēr balsot par vecajiem spēkiem un dzīvot pa vecam, vai tomēr dot iespēju sevi pierādīt jaunajiem politiķiem, kas izauguši un izglītojušies neatkarības gados. Protams, ka pastāv liela iespēja uzķerties uz reklāmām un tad dienaskārtību noteiks līdzšinējie politiķi, jo tauta viņiem būs iedevusi mandātu. Tomēr, es ceru, tauta nebūs tik lētticīga.

– Uz kādu vēlētāju daļu jūs cerat?

– Mēs ceram uz tiem 30%, kas vēl nav izlēmuši, kurai partijai atdot savu balsi, un pēdējā brīdī nobalsos par kaut ko jaunu. Piemēram, "Jaunajiem demokrātiem". Tas garants ir mans samērā veiksmīgais darbs Iekšlietu ministrijā.

Politologi gan prognozē, ka pirmo reizi Saeimas vēsturē vēlēšanās piedalīšoties mazāk nekā 50% balsstiesīgo. Ir jāapzinās, ka ir jāiet balsot, jo pretējā gadījumā uzvarēs kreisās partijas.

– Kuri tad ir tie "kreisie" Latvijas politikā un kāpēc tie tik bīstami?

– To sadala tie paši oligarhi. Sak, tu izskaties drusku kreisāks, ieņem kreiso nišu, saka sociāldemokrātiem. Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas nekad nav bijusi kreisa valdība. Politiskās partijas finansē ne jau tas kreisais nabadzīgais vairākums, bet labējie oligarhi. Viņi tad arī noteiks darbakārtību pēc Saeimas vēlēšanām. Tai jābūt viņu intereses atbalstošai, īpaši privatizācijas un nodokļu jautājumā.

Divus mēnešus Saeimā mēs diskutējām par azartspēlēm, it kā tas būtu Latvijas iedzīvotāju galvenais jautājums. Azartspēļu uzņēmumu apgrozījums ir 100 miljoni latu gadā. Tā ir summa, par kuru ir vērts cīnīties. Šo likumu noraidīja tādā redakcijā, kā sākumā tas tika piedāvāts. Tautas partija saprata, ka tā zaudē šajā politiskajā virtuvē, un piekāpās.

– Kā nabadzībā grimstošais latvietis var nospēlēt 100 miljonus latu?

– Ir cilvēki, kas nospēlē savus pēdējos 1000 latus. Iznes visu no mājām, lai pārdotu. Ja tādi ir desmit tūkstoši cilvēku, tās summas jau savācas. Neaizmirsīsim, ka azartspēles izmanto noziedzīgā pasaule.

Šobrīd 300 tūkstoši cilvēku darbspējīgā vecumā nestrādā un nemaksā nodokļus. Valdības uzdevums pēc vēlēšanām ir panākt, lai šie cilvēki maksātu kaut vai minimālos nodokļus. Piemēram, celtniecībā šobrīd 80 procenti darbinieku nemaksā ienākuma nodokli.

– Viņi bankrotētu, ja maksātu…

– Paskatieties, cik ātri šo celtniecības firmu īpašnieki kļūst bagāti! Patlaban ienākuma nodoklis visiem, vai tu esi Šlesers, Loginovs vai lauku veikala pārdevēja, ir jāmaksā 25 procenti. Valdība šo nodokli grib samazināt līdz 15%. Kas būs ieguvēji? Ne jau mazturīgie ļaudis, bet gan lielo algu saņēmēji. Lauku iedzīvotāju ienākumi palielināsies tikai par 15 latiem.

Esmu pārliecināts, ka šis nodoklis ir jādiferencē pēc naudas maka biezuma. Par luksusa lietu ir jāmaksā vairāk. Ar nožēlu jāatzīst, ka Latvijas politiķi 15 gadu laikā to nav spējuši ieviest.

– Kāda ir "Jauno demokrātu" nacionālā politika?

– Mēs esam nacionāli noskaņota partija, kas uzskata, ka latviešiem ir jābūt noteicējiem savā valstī. Varbūt patiešām uz laiku ir jāaptur naturalizācija, kā to rosina tēvzemieši. Atceros, ko savā laikā man teica kāds krievu deputāts: ja krieviskajām partijām būs 40% parlamenta deputātu, Maskava pilnībā kontrolēs situāciju Latvijā. Es negribu, lai mani bērni to piedzīvotu. Bet politiskie miroņi, kas ceļas no kapiem, kā, piemēram, "Latvijas ceļš", par to vien runā, ka naturalizācijai pilnībā jādodot zaļā gaisma. Tāpēc valdībai vienreiz jāsaņemas un pēc vēlēšanām nekavējoties jāsakārto naturalizācijas jautājums.

– Kādas, jūsuprāt, ir oligarhu nacionālās intereses?

– Lielie politiķi, lai iegūtu resursus vēlēšanu kampaņai, ir spiesti parakstīties ar tādiem noteikumiem, ar kādiem viņiem dod naudu. Un tāpēc, izņemot tēvzemiešus, "Visu Latvijai! " un vēl kādu politisko spēku, partijas publiskajā telpā izvairās runāt par naturalizācijas sakārtošanu un nacionāliem jautājumiem.

Pēc vēlēšanām partijas vispār novērsīsies no naturalizācijas un nacionālā jautājuma, jo darbakārtībā būs naudas lietas – Eiropas Savienības struktūrfondu nauda, valsts budžeta grozījumi utt. Aiz kalniem nav "Latvenergo" un "Lattelekom" privatizācija.

– Uz ko latviešiem vairs cerēt?

– Kāds darba ņēmējs latvietis man teica, ka mums ir divas iespējas – vai nu mēs savu teritoriju pārdodam amerikāņiem, vai krieviem. Šobrīd krievu kapitāla ietekme Latvijā ir neizmērojama, tā ir simts reižu lielāka nekā amerikāņu ietekme. Tikai valdībai ir instrumenti, tostarp arī naturalizācijas ierobežošana, lai šos procesus regulētu. Ja oligarhu sapnis īstenosies un krievvalodīgie vēlēšanās iegūs 40% balsu, tad paredzu, ka viņu pirmais uzdevums būs panākt, lai nepilsoņi varētu balsot pašvaldību vēlēšanās.

– Vai jūs nenojaušat, kas to valdību vadīs?

– Nojaušu.

– Padalieties ar mums savās nojautās!

– Es nešaubos, ka visi šie manis nosauktie četri oligarhi ir tikušies un vienojušies par jaunās valdības modeli. Pirmo reizi Latvijā valdībā varētu būt arī valstij nelojālais Rubika, Dolgopolova, Urbanoviča "Saskaņas centrs". Oligarhi man, protams, teiks, ka es maldinu, ka nekas tamlīdzīgs nenotiek. Neredzamās frontes cīnītājiem jeb valdības veidotājiem traucē viens apstāklis – NATO sammits. Ar pilnu atbildības izjūtu varu pateikt, ka rietumvalstu vēstniecības un rietumvalstu valdības monitorē politisko situāciju Latvijā. Viņi vērīgi seko, kas te notiek.

– Jūs liekat mums manīt, ka Tautas partija pēc vēlēšanām orientēsies galvenokārt uz savām attiecībām ar Krieviju…

– Tautas partija sakārtos uzņēmējdarbības vidi ar Krieviju. Šiem kungiem, kas stāv aiz Tautas partijas, vietējais kapitāls ir par mazu un šauru, viņiem vajag izplesties ar Krievijas kapitālu. Tautas partijai būtu izdevīgi biedroties ar "Saskaņas centru", jo tas varētu pavērt lielas iespējas Krievijas kapitālam. Krievijā nevienu neinteresē, cik tur ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu, cik pelēkās vai melnās naudas.

– Bet mūs tas varētu interesēt. Ja jūs tiksiet pie varas, kā jūs kontrolēsiet šī kapitāla ietekmi?

– Ja es rīt būtu Ministru prezidents, jau otrā dienā galda otrā pusē sēdētu šie četri oligarhi. Viņiem skaidri pateiktu: kungi, vai nu jūs sākat dzīvot citādi, vai arī es pielikšu visas pūles un jūs sēdēsiet! Ja es šodien būtu finanšu ministrs, tad parūpētos, lai stingri tiktu kontrolēts, par kādiem līdzekļiem Jūrmalā tiek būvētas tās lepnās mājas.

– Bet tas taču ir tik elementāri un loģiski! Kas tad to traucē darīt?

– Mums ir seši specdienesti, bet tie nespēj kontrolēt naudas izcelsmi.

– Ieviesīs nulles deklarāciju, un katram būs jāziņo, cik mantas pieder, kur to licis.

– Atskaitīsies jau tas ierindas pilsonis. Lielie pilsoņi savu mantu noformēs uz trešajām personām. Lai kontrolētu līdzekļu izcelsmi, noziedzīgajās grupās ir jāiefiltrē mūsu virsnieki, kas palīdzētu tikt pie informācijas un sagraut šos tīklus. Mums bija izstrādātas speciālas programmas, bet pietrūka pacietības tās īstenot.

– Jūs kā bijušais iekšlietu ministrs kaut cik profesionāli varat izteikties par nesen sacelto troksni ap telefona sarunu noklausīšanos…

– Tā bija oligarhu atbilde uz Latvijas televīzijas zināmā mērā noorganizēto akciju, noplūdinot jūrmalgeitas sarunas. Mani visvairāk uztrauc, ka politiķiem pakalpoja specializētās amatpersonas, kurām ir pieejami valsts noslēpumi.

M. Gulbis: – Esmu pārliecināts, ka sarunas nenoplūdināja bez pienācīgas samaksas – ne jau nieka 1000 latiem, bet gan 50 tūkstošiem, ja ne vairāk. Tie cilvēki riskē ne tikai ar savu karjeru specdienestā, bet arī ar 15 gadiem cietumā.

Es būtu ļoti apbēdināts, ja specdienesti neatrastu informācijas pārdevējus. Pretējā gadījumā radīsies viedoklis, ka Latvijā var pārdot arī jebkuru NATO informāciju, neuzņemoties par to nekādu atbildību. Tas, ka šajā spēlītē iejaukti specdienesti, ir ļoti bīstami.

– Vai tas ir nejaušs gadījums, ka Giļmana prāva noteikta 10.oktobrī?

– Nejaušības gadās tikai ierindas pilsoņiem. Kopš biju iekšlietu ministrs, es vairs tādām nejaušībām neticu.

– Tad jau jādomā, ka mēs esam ļoti labi sakārtota valsts un tie, kas runā par nesakārtotību, nezināšanu, neskaidrību, melš niekus!

– Latvija ir sakārtota valsts izredzētiem cilvēkiem, bet ne jau sabiedrības vairākumam. Ar to mēs atšķiramies no Igaunijas, kur cenšas valsti sakārtot vairākumam.