Zem naktstaureņa asinsspārnu vēdām

ved danci

tumsas mazās māsas.

Ir negods

neļaut acis skrāpēt,

> līdz tumsas iestājai,

līdz pirmai asins lāsei.


Līdz pirmam šāvienam

un pirmam beigu mirklim,

celt rokas debesīs

un dieva vārdu piesaukt,

ir gods,

un šaubas – neticīgo zaimi,

kad krusta karš

likts krusta ceļa vietā.


Hei,

galvu augšā,

nogurusī tauta,

tā svešā sāpe

laba smiekla vērta,

kad svešais nams

siets ugunszīmes jostām,

būs būda gaišāka,

būs...


taisnība ir svēta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit