līdz divdesmit pieciem mocīja pumpas

pēc divdesmit pieciem mocīja grumbas


bet. tagad.


ne atkal un atkal apsēšanās

pārēšanās

nesmiešanās

burkšķētājs vēderā klauvētājs krūtīs

ziemas samulsums stikla rūtīs

netraucē vairs vienaldzība

nervozi kantainā publiskā griba

ķiploki, audzēji, klimpas un prese


rītā uzziedēs pēdējā krese

brūnā un raibā aiz loga ganās


no katra pirmdienas rīta

ar līmīgu kapsētas smaidu

lien mana draudzene -

atkārtošanās

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!