Martina Reišerta: Kāpēc Eiropai nekavējoties ir vajadzīgi jauni datu aizsardzības noteikumi
Foto: Publicitātes foto

Eiropas ekonomikas izaugsmes stiprināšana pašlaik ir kļuvusi par īpašu Eiropas politisko prioritāti. Un tas ir pilnīgi pamatoti – to pieprasa neapskaužamais stāvoklis, kādā ir nokļuvuši miljoniem iedzīvotāju – galvenokārt jaunieši un bezdarbnieki, nemaz nerunājot par to, ka ir jāsaglabā konkurētspēja pasaules mērogā. Eiropas Komisijas ierosinātajai ES datu aizsardzības noteikumu reformai šajā saistībā ir būtiska nozīme – tā ievērojami veicinās digitālo ekonomiku, samazinot birokrātiju uzņēmumiem un vienlaikus nostiprinot pilsoņu tiesības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mēs esam guvuši labus panākumus sarunās, bet mums ir jāturpina virzīties uz priekšu. ES tieslietu ministriem šonedēļ paredzētajā sanāksmē būs iespēja virzīt uz priekšu šo projektu, kas ir tik ļoti svarīgs Eiropas nākotnei. Mums ir nepieciešams spēcīgs, mūsdienīgs satvars personas datu aizsardzībai, un mums tas ir vajadzīgs tūlīt, lai palīdzētu Eiropas ekonomikas izaugsmei un nodrošinātu iedzīvotājus ar darbu.

Šī reforma atbrīvos uzņēmumus – tiem būs jāsadarbojas tikai ar vienu valsts datu aizsardzības iestādi un jāpiemēro viens vienotu noteikumu kopums visā ES, nevis 28 dažādi. Tā samazinās izmaksas un sistēmas sarežģītību un ļaus maziem un jo īpaši jaundibinātiem uzņēmumiem pievērsties jauniem tirgiem.

Vienlaikus reforma dod iedzīvotājiem lielāku kontroli pār saviem datiem, tādējādi palīdzot atjaunot uzticību, ko ir satricinājuši daudzie spiegošanas skandāli un datu aizsardzības pārkāpumi. Patērētāju uzticība ir vislielākā balva digitālajā ekonomikā. Tikai atjaunojot šo uzticību, uzņēmumi varēs pilnībā izmantot nozares potenciālu.

Reforma nodrošina pareizos instrumentus šā uzdevuma veikšanai. Skaidri noteikumi, piemēram, par datu pārsūtīšanu, mazinās raizes par uzraudzību un datu nedrošumu, tāpat arī princips, ka ikvienam uzņēmumam, kas darbojas Eiropā, būs jāpiemēro mūsu likumi, pat ja tā serveri atrodas ārpus ES. Valsts datu aizsardzības iestādēm paredzētā iespēja noteikt iedarbīgas sankcijas uzņēmumiem, kas pārkāpj noteikumus, pierādīs iedzīvotājiem, ka viņu tiesības tiek efektīvi aizsargātas.

Viena no šīm tiesībām jau mēnešiem ilgi turpina būt uzmanības centrā – tiesības tikt aizmirstam. Eiropas Savienības Tiesa maijā pieņēma spriedumu, kurā teikts, ka tādām meklētājprogrammām kā Google pēc iedzīvotāju pieprasījuma, ir jāizņem meklēšanas rezultāti, ja ir izpildīti konkrēti noteikumi. Šis spriedums ir izraisījis satraukumu, jo interneta un plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi, regulatori, juridiskie eksperti un iedzīvotāji sāk apzināties tā sekas.

Tas ir normāli, ka šāds būtisks un tālejošs lēmums izraisa spraigas debates. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka šis spriedums nav padarījis "tiesības tikt aizmirstam" par "supertiesībām", kas ļauj ieviest cenzūru internetā. Gluži pretēji, nolēmums prasa panākt līdzsvaru starp tiesībām tikt aizmirstam un tiesībām uz plašsaziņas līdzekļu un vārda brīvību, tādējādi nostiprinot līdzsvaroto pieeju, ko ierosinātajā reformā izmantoja Komisija. Šis spriedums turklāt parāda, kāpēc mums nepieciešams veikt šo reformu pēc iespējas ātrāk. Tiesai nācās iejaukties, jo Eiropas datu aizsardzības noteikumi nav piemēroti interneta laikmetam. Tie ir izstrādāti 1995. gadā – veselu mūžību atpakaļ digitālās revolūcijas izpratnē.

Šīs reformas sniedz Eiropas Savienībai modernu regulējumu, kas nepieciešams, lai pārliecinātu iedzīvotājus par viņu datu drošību un nodrošinātu uzņēmumiem skaidrību un juridisko noteiktību, kas ir tik ļoti svarīga uzņēmējdarbībai Eiropā.

Tagad dalībvalstis sadarbosies ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu, ka šo jauno datu aizsardzības noteikumi ir ieviesti ātrāk. Parlaments jau ir paudis stingru atbalstu un valstu un valdību vadītāji ir apņēmušies pieņemt spēcīgu vispārīgo ES datu aizsardzības regulējumu līdz 2015. gadam. Esmu pārliecināts, ka dalībvalstis ievēros šo apņemšanos. Es paļaujos, ka Latvijas valdība ieņems aktīvu pozīciju, lai noslēgtu šīs sarunas.

Nākamā Eiropas Komisija Žana Kloda Junkera vadībā ir noteikusi digitālā vienotā tirgus pabeigšanu par vienu no savām prioritātēm. Datu aizsardzības reforma būtu būtisks solis uz priekšu, sagatavojot pamatu turpmākiem tālejošiem projektiem, kas sekos nākamo piecu gadu laikā. Ķeramies klāt!

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form