Skaidrojošajā franču kulinārijas leksikonā niecīgajām uzkodu maizītēm ir veltīts tieši šāds apzīmējums - “mazais apetītlīgais NEKAS”. Taču tālāk seko arī turpinājums: “Šis "nekas" kokteiļballītēs parasti tiek notiesāts tādos daudzumos, ka beigu beigās cilvēks ir pārēdies un vairs nespēj pat pagaršot to, ko pasniedz pēc kanapē.”

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Iespējams, ka šī uzskata autoriem ir taisnība, taču gadījumos, kad stingri tiek ievēroti visi viesību rīkošanas noteikumi un aprēķini, ar kanapē nav nemaz tik viegli pārēsties. Drīzāk gan apetīte pieaugs ar katru kumosu, kas patiesībā ir vēsturiskais kanapē uzdevums – rosināt apetīti un noskaņot atbilstošam turpinājumam.

Pamatu pamatos kanapē ir niecīgu izmēru maizītes, kas apziestas ar aromātisku sviestu, piemēram, garšaugu sviestu, lašu sviestu, olu sviestu, siera krēmu utt., un pārklātas ar visdažādākajiem gardumiem. Pēdējos gados Eiropas kanapē topu galvgalī joprojām stingri turas kaviārs, mazsālīts lasis, kūpināta forele, garneles, kamambēra krēms, cepta pīles krūtiņa, ko papildina ogu un krējuma krēmi vai pastas. Galvenais – lai kanapē būtu viegla kā pūciņa un allaž paliktu maiga pēcgarša, kas lieliski harmonē, piemēram, ar šampanieti.

Tā dēvētajos šampanieša saietos vienai personai ir paredzētas 3 kanapē maizītes; ja ballīte turpinās ilgāk, tad vienam cilvēkam rēķina 5-6 maizītes. Toties pasākumos, kuros pasniedz tikai un vienīgi mazās uzkodas, vienai personai tiek 12 mazie "nekas".

Klasiskās kanapē maizītes ir tik lielas, lai tās varētu iebāzt mutē vienā “piegājienā” un nebūtu jākož pa gabaliņam. Ja gatavotāji ievēro šos klasiskos noteikumus, tas krietni atvieglo dzīvi – nav vajadzīgs ne nazis, ne dakšiņa, ne arī šķīvis. Turklāt otrā rokā var brīvi turēt dzēriena glāzi.

Taču, ja viesību rīkotāji nav izvēlējušies klasisko variantu, bet gan maizītes, kas izmēru ziņā neietilpst mutē, tad nekā – nāksies meklēt šķīvi, žonglēt ar glāzi, mēģināt nepazaudēt salveti. Droši vien, ka katram kaut reizi ir nācies kaut ko tādu piedzīvot un izjūtas ir pazīstamas – it sevišķi, ja zivs vai gaļas šķēlīte gadījusies tāda sīkstāka, bet nazis vai – sliktākajā gadījumā – paša zobi ne visai asi.

Vēsturē ir zināmi vairāki gadījumi, kad šādi šķietami sīkumi gandrīz vai ir izraisījuši diplomātiskus skandālus. Viens no pēdējiem, kuru augstas klases pavāri joprojām nespēj aizmirst, noticis Bavārijā kādā aristokrātu pilī, kur pie bavāriešu smalkās sabiedrības ieradušies ciemos franču smalkās sabiedrības pārstāvji. Diemžēl kaviāra kanapē gabaliņi izrādījās mazliet par lielu, un smalkie viesi demonstratīvi pameta viesību zāli un devās uz tuvējo restorānu, kur pasūtīja tieši tādas pašas kanapē, bet precīzi atbilstošas klasiskajiem noteikumiem.

Dažas idejas ātri pagatavojamām, bet smalkām kanapē maizītēm:

  • kūpināta forele ar dzērveņu krēmu;
  • cepta vistas fileja ar apelsīnu;
  • kamambēra siers ar papriku un rīvētu muskatriekstu;
  • mazsālīts lasis ar vārītu olu un garnelēm;
  • anšovu pasta ar šķiņķi un zaļumiem.

Mazas baltmaizes šķēlītes apgrauzdē, apziež ar sviestu (tam var pievienot sakapātus garšaugus, citronu sulu, saputotu sieru) un liek virsū piedevas pēc vēlmes.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form