ik cilvēkam aiz muguras stāv krēsls,

un blakus tam krēslam svece un tīrs ūdens -

atliecies atpakaļ no strāvām,

atliecies pie sava rudens.

Bils Geitss nav dzīvs.

Viņš ir dzīvs pat vairāk, nekā mēs to zinām.

***

Apvāršņa mirkšķinošajā acī norietēs mēness
Izplēsti pasakas teikumi un patiesi karaliskas drēbes
Atliks tikai kailums un krūšu gali briedā
Atliks tikai un vienīgi saule un noslēpums ziedā

Par visiem soļiem ko es spēris
Un visiem ko gribēšu vēl
Viņi pieprasa pīšļos pārtapt
Un spārnus vairs nepacelt
Viņi pieprasa ar paša ceļu
Sirdi vidū pušu šķelt
Par visiem soļiem ko es spēris
Un visiem ko gribēšu vēl

Nakts! uzzvani elēģiju rožu krellēs
Pakūpini vīraku paslidini samtu
Vēl esi tu un aklās lellēs
Noglabā nojausmas skarbo mantību

Tūlīt jau pasaule no eņģēm izbruks
Balsti saļodzīsies un smaids līdz vārtiem
Liecinās ka iestājies patīkams tizlums
Bet vai gan es drīkstu par to bārties?

Paša ceļš virs kakla stingst
Pirmais otrais tāds gadu simts?

***

guļ bomzis parkā uz sola
puspasaule iegrūsta mēslainē
Somālijā mirst bērni mirst nākotne
un ideāli pierādās

***

ātrgaitas maģistrāles klusē
visā garumā
uz septiņām pusēm
visās sienās stāv Tavas rokas
laikmeta dvīņu katedrāle un tālāk mokas

regulētājs velti vēl cenšas uz kaut ko
vien nēvārdi un raķetes ik mutē
un tuksnesis dzīvību ar bailēm ieelpo
un purva putni katrā zemdegā kliedz:
"Vairs ne rītu nebūs
Vienādots

sniegs..."

visos apartamentos kā Morfija sēklas
plīst kristāla bumbas vienkāršās
kurās skaidru nākotni redzējām
un stikli birst un ieduras
mūsu aizmigušajās sejās

"Nekad nebūs tāds kā agrāk
mūsu vienādotais sniegs
Nekad."

pakāpjas smiekli un dedzinošas gulgas
apkārt skretainu sviedru labirintiem
tur tunelī aizejot no tavernas projām
ar Magogu Gogs galīgā lopā --
un zeme zem Palestīnas ciemiem
sāk viegli viegli ducināties
it kā gaidītu vēl uz sniegu

es nezinu kā lai es vēl kaut kur tieku

ātrgaitas maģistrāles klusē ---

***

līdzi viņiem - Grēka vergiem
ne pulkā teku ne līdzi eimu
es pārāk mīlu Pasauli
un laikam tāpēc
to nepieņemu

ir visas Bābeles skaistas skaistas
bet tikai kamēr tām nezin cenu
tā roka gan spiež draudzību plati
bet prātā...
es nepieņemu

kas tagad būs? kas būs? kas būs?
sagrautā dievnamā Bušs 9mm tēmu
Mēs paši pārbaudām mūs
un te es jums līdzi eju

***

tikai tumsa dzen pēdas
gaisma allaž nāk pati

***

Mans dīleris kvitojās kad ieradās MENC,
Sakrita heroīns maskētās renstelēs.
Nikneims SUNZ vēl stundu seifu lenks,
Tad nomierināsies. Un kameru instalēs.

Es drebot aiz aizkariem stāvu
Pat tad, kad brigāde projām,
It kā šeit par čeku spējāku nāvi
Būtu savām rokām apmīļojis.

***

to viipsna@chat.delfi.lv

jau pārdesmit gadus nav piemeklējis
Dievs Ramuļu ielu
vai to kas pusē otrā

tomēr mums viss tāpat labi griežas
gaismas admins uz servera uzsviedis
cietas pārticības progu knapina
pa žalūziju sapņainajām škirbām
(vai tev prāts?!) muša lidene krusts
cirta noslīd un atklāj firmu zīmes
atklāj kaili noberztu sirdi
kas sapņo uz gadanakti
un zem sprēgājošām sijām
skurbiem vīna mērcētiem āmuļiem

servera cietnis griež darbiniekus klusi
128 Maigas Būtnes RĀM
vēlu jums laimes ik dienas
un to kas iespējams aiz tām

***

Atmiņas par manām sarunām ar tevi
Kā vilciņš griezdamās pacelās no zemes.
Kā jau pēc salauztiem sapņiem - no debesīm tēvi,
Liepas miglā un mutējošs mēness.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!