Pirmo reizi pēdējos piecpadsmit gados Daugavpils pašvaldība beidzot esot ieinteresējusies par vides problēmām pilsētā, pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību vadītāju sanāksmē uzsvēra Daugavpils reģionālās vides pārvaldes vadītājs Pāvels Kacars.
Viņš iepazīstināja iestāžu vadītājus ar vides problēmām Daugavpilī. Viena no tām ir bīstamo atkritumu uzglabāšana, par ko ir atbildīga gan pašvaldība, gan paši uzņēmumi, taču neviens nevēloties uzņemties iniciatīvu. Tāpat arī beidzot jāsakārto atkritumu izgāztuves kapsētās, par ko atbildīgs pašvaldības uzņēmums “Labiekārtošana”, jo līdz šim tie tiekot mesti vienā lielā kaudzē, ignorējot pārvaldes iebildumus.

Kacars atzinīgi novērtēja to, ka pašvaldība beidzot izstrādājusi saistošos noteikumus, taču trūkstot to izpildes kontroles, un, viņaprāt, savus pienākumus te nepilda pašvaldības policija. Operatīvas reaģēšanas vietā policija pieprasot iesniegt rakstisku iesniegumu par katru konstatēto patvaļīgo atkritumu izgāztuvi un solot sniegt atbildi dažu dienu laikā, bija sašutis Kacars.

Viņš ieteica uz pašvaldības policijas rēķina izveidot domē trīs štata vienības, kas nodarbotos ar vides jautājumu kontroli. Domes priekšsēdētāja Rita Strode gan iebilda, ka pašvaldības budžets ir pārāk mazs, lai uzturētu vairāk pašvaldības policistu un veidotu jaunas štata vienības. Viņa gan piekrita, ka nepieciešama ciešāka sadarbība starp domi un vides pārvaldi.

Par diskusiju “naglu” kļuva melnbaltais “karogs” jeb gaisa filtrs, ko Kacars nodemonstrēja un piedāvāja apskatīt tuvāk, lai parādītu, kādu gaisu elpo pilsētas iedzīvotāji.

Stikla šķiedras gaisa filtrs palicis ogļu melns nedēļas laikā. Šajā brīdī zāli pāršalca neapmierinātība, vai tikai Kacars negatavojas startēt vēlēšanās. Te gan jāatzīst, ka par šo gaisa filtru vides pārvaldes vadītājs bija ieminējies jau pirms laba laika, runājot par gaisa monitoringa problēmām pilsētā: Daugavpils ir vienīgā pilsēta valstī, kur gaisa piesārņojums netiekot pārbaudīts, jo nav šādas laboratorijas. Pirms daudziem gadiem gan šāda stacija tikusi uzbūvēta, taču neviens to nevēlējās apsaimniekot un rezultātā tā tika demontēta.

Šobrīd nevienam nav ne jausmas, kādu gaisu iedzīvotāji elpo, bet katru gadu tā kvalitāte turpina pasliktināties. Kā vienu no iemesliem Kacars minēja alternatīvās apkures bumu pirms vairākiem gadiem, kas palielināja kopējo izmešu daudzumu atmosfērā. Vainoja arī nepārdomātā transporta kustība pilsētā, kas sekmē automašīnu pastiprinātu riņķošanu pa centra ielām. Nepārdomāta esot arī pilsētas apbūve, saceļot lielveikalus pašā pilsētas centrā un pulcinot te daudz transporta. Gan gaisa monitorings, gan trokšņu mērījumi esot pašvaldības funkcija, kas pagaidām netiek pildīta.

Acīmredzot melnais gaisa filtrs uz domes vadību atstāja iespaidu, un domes priekšsēdētāja uzdeva domes izpilddirektoram Arvīdam Kucinam sazināties ar valsts dienestiem pilsētā, kas atbild par vides un veselības problēmām, lai kopīgi apzinātu samilzušās vides problēmas, kā arī uzdeva līdz gada beigām izstrādāt rīcības plānu situācijas uzlabošanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit