Pabriks esot piekritis, ka torņa būvniecības vietu varētu pārcelt uz ostu, bet ostai vēl esot jāsagatavo atbilstošs piedāvājums, ko AM pēc tam izvērtēs. Lai varētu sagatavot derīgu piedāvājumu un pašvaldība saprastu, kādas prasības to gatavojot jāņem vērā, AM speciālisti izpētīs, kur torni vislabāk būvēt. AM speciālisti Mērsragā esot viesojušies gan pagājušajā piektdienā, gan šodien.
Iespējams, pie reizes no pludmales uz ostas teritoriju varētu pārcelt arī Satiksmes ministrijas (SM) pārziņā esošo torni ar automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS) un globālo jūras negadījumu un drošības sistēmu (GMDSS), piebilda Karlsons.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets (MK) pagarinās Jūras novērošanas sistēmas (JNS) ieviešanas projektu, ko bija plānots pabeigt šā gada maijā, tomēr AM un Mērsraga pašvaldību domstarpību dēļ vēl joprojām tas nav izdarīts, un notiek diskusijas par tehnisko novērošanas punktu būvniecību Mērsragā.
Kā iepriekš informēja Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, partijas valde iesaka AM rīkot sabiedrisko apspriešanu, kā arī izvērtēt novērošanas torņa un tajā paredzētā radiolokatora potenciālo ietekmi uz publisko atpūtas zonu, apkārtnes iedzīvotājiem, tūrisma attīstību un biotopu. "Zaļie" uzskata, ka novērošanas torņa būvniecību labāk veikt Mērsraga novada ostas teritorijā, līdzīgi kā tas notika Rojā 2008.gadā.
Savukārt aizsardzības ministrs Pabriks iepriekš norādīja, ka viena no būvniecības kompānijām prasa atlīdzību par to, ka darbi iekavējas un viņi tos nespēs veikt saskaņā ar līgumu. "Mēs gatavojamies tuvākajā laikā iet uz [Ministru] kabinetu ar šo tēmu, un viens no piedāvājumiem ir - ja šādi sadārdzinājumi rodas, lai konkrētā pašvaldība arī uzņemas finansiālo atbildību - mēs esam gatavi šo sadārdzinājuma čeku nosūtīt šai pašvaldībai," iepriekš pauda Pabriks. Viņš to dēvēja par bezatbildīgu rīcību.
Tajā pašā laikā ministrs norādīja, ka tik sarežģīta situācija par vienošanos radusies tikai ar vienu pašvaldību, jo ar vairākām citām sadarbība bijusi veiksmīga.
Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Karlsons aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka pašvaldība par plāniem būvēt novērošanas torni esot uzzinājusi tikai šā gada aprīlī no Valsts meža dienesta, kad aktuāls kļuvis jautājums, vai pašvaldība atbalsta zemes transformāciju no meža zemes par apbūvējamu teritoriju paredzētajā torņa būvniecības vietā.
Pašvaldības vadītājs īpaši akcentēja, ka runa nav par parastu torni, - tā galā paredzēts uzstādīt "sešmetrīgu lokatoru, kas izdala radioviļņu starojumu" un piedevām rada arī diezgan lielu troksni. Karlsons atzina, ka savā novadā vispār labprāt negribētu šādu torni, taču pašvaldība ir gatava uz kompromisiem ar AM. Galvenie pašvaldības iebildumi ir saistīti tieši ar vietas izvēli - netālu ir dzīvojamie rajoni un tūrisma objekti.
"Bijām gatavi tikties un teikt, ka atbalstīsim torņa būvniecību, bet ne jau mūsu vienīgajā pludmalē, 100 metrus no kultūrvēsturiskā pieminekļa - Mērsraga bākas," iepriekš sacīja Karlsons. Novērošanas torni AM vēlējās būvēt vietā, ko iecienījuši tūristi - turpat netālu ir viesu mājas, un pašvaldība arī nākotnē tur plāno īstenot dažādus ar tūrisma attīstību saistītus projektus. Līdz ar to torņa būvniecība šajā vietā nav pieļaujama, pārliecināts Karlsons. Arī iedzīvotāju domas par šo jautājumu neviens neesot prasījis.