Dvēselīt, mana naivā,

Stāv zem ābeles un vaimanā,

Jo nav neviena,

Kas sacītu- vienīgi mana!

Zem ābeles,

Kas neatšķir labu no ļauna,

Kam bijis nebijis -

Kurš velkas gads,

Vai viss tikko sācies no jauna.

Dvēselīt, mana baltā,

Vēl brīvā, vēl neapkaltā,

Rotaļas tiklas,

Izpriecas biklas,

Es nebēgu no tevis,

Bet laikam esmu par tuvu,

Lai tu nāktu pie manis sapnī…

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit