Ir skaista ziemas diena. Mežā ir pilnīgs klusums, tikai zem maniem soļiem gurkst sniegs. Brīžiem uzpūš viegls vējiņš. Pa labi pazib ēnas. Aļņi! Trīs stalti ragaiņi pavīd starp kokiem. Es apstājos, lai jau aizskrien.
Sirds dauzās kaut kur kaklā. Uzpūš vējiņš, tirpas pāriet pār muguru – viņi aizskrēja tik tuvu… Jā, šeit ir viņu taka. Cauri vieglām pūkām, kas nosnigušas naktī, vīd jau agrāk iemītas pēdas. Šoziem viņu te daudz. Laikam cituviet traucē.

Aļņi aizskrējuši. Mežā atkal ir klusums. Es eju tālāk, domāju un kaut ko dungoju pie sevis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit