Pie kāpņu telpas ir sapulcējušies cilvēki.

Tantes un onkuļi.

Starp marijām ivanovnām (kuru atrašanās šeit nav nekāds brīnums, jo tā ir patstāvīga no deviņiem līdz deviņiem) šeit ir arī mērijas un džeimsi, vecāku dotiem pazīstamu dziedātāju un aktieru vārdiem.

Ir ilžuki un pēči, āboliem kabatās, lauku labumiem vaigos.

Arī zinātniskajos institūtos strādājošie, kas uz darbu dodas arī sestdienu rītos.

Arī jaunās, ambiociozās helēnas un bravūrīgie zobgaļi bellerofoni.

Viņi visi šeit ir.

Vienlaicīgi.

Pūlī.

No blakus mājas ir atnācis ziedošais Imants Ziedonis. Bet varbūt tas ir Rimants. Visdrīzāk abi.

Pūlis aug.

Kņada.

Visi ir neizpratnē.

Visi rausta plecus.

Imants un Rimants tikai vienu.

Imants - kreiso, Rimants - kreiso.

Visi dūdo.

Nepacietīgākie mīņājas un pūš nosalušajos pirkstos.

Pūlis aug.

No septītā tramvaja ierodas vairāki ārzemnieki sarkanām pasēm un ripojošiem koferiem.

- Kas notiek?

Visi ir neizpratnē.

Viens saka:

- Viņš viņu sit.

Pūlis noelšas:

- Viņš viņu sit.

Imants ievēro, ka kāpņu telpas logu rūtis ietrīsuļo, noskanot tik tikko dzirdamam būkšķim.

Viņš viņu sit!

Ziņa izplatās. Tā tiek līdz pūļa nomalēm.

Pūlis noelšas ar divtik lielu sparu.

Troksnis kāpņu telpā kļūst skaļāks.

Pēc katra sitiena atskan kolektīvi izdvests:

- Ā-h-h!

Tie, kas tikuši līdz pastkastītēm kāpņu telpā, pēc katras sīkākās dunkas aizmugurējiem ziņo:

- Iesita.

Aizmugurējiem vēl aizmugurējākiem nodod tālāk:

- Iesita.

Vistālāk stāvošie ziņu saņem ar lielu nokavēšanos. Tie to lēni košļā, kamēr saņem nākošo:

- Iesita.

Tālu pūļa beigās redzamas divas policistu cepures. Arī viņi ir šeit. Slaiki noauguši, zibošām podziņām un gludeniem stekiem pie kājas. Ar vienu roku tie glauda tos, ar otru pastrinkšķina roku dzelžus, kas piekārti pie jostas aizmugurē.

- Kas te notiek?

Pūlis noelšas:

- Viņš viņu sit!

Policisti izgrūsta marijas ivanovnas, kas cieši piespiedušās notekcaurulēm un pagraba durtiņām, līdz tiek līdz pastkastītēm. Cilvēki stāv kā sastinguši.

Stiklainām acīm raugās uz augšu.

Augšā dzirdami būkšķi.

Policisti pamet viens otram ar aci un dodas pa kāpnēm augšup.

Rokas drudžaini taustās pēc revolvera.

Domās pavīd labākie bojeviku skati kino.

Sirds gaidās nodreb.

Drošākie viņiem seko.

Viņi ierauga: vīrietis sit sievieti.

Policistu acīs uguntiņas nodziest. Roka no revolvera pēkšņā mulsumā pietveras margai.

- Kāpēc viņš viņu sit?

Jautājums nolec pa trepēm pie lejā stāvošajiem.

- Kāpēc viņš viņu sit?

Pūlis noelšas.

Jautājums aizkļūst līdz vistālāk stāvošajiem.

Pūlis noelšas ar divtik lielu sparu:

- Kāpēc viņš viņu sit?

Kņada un strīdi.

Gudrākie mēģina minēt.

- Viņš grib atņemt viņai naudu! - saka viens no pensionētajiem inženieriem, kas pēcpusdienās un vakaros Vērmaņdārzā spēlē šahu.

- Viņš ir slepkava, kurš sit sievietes kāpņu telpās, kamēr... - saka policijas hroniku vērotāji.

- Viņa to iztraucēja... viņš bija apmulsis... - saka Imants Ziedonis, bet tūdaļ ņem savus vārdus atpakaļ, jo Rimants saka, ka šādās reizēs nekā nevajag teikt.

Beidzot uzdrošinās runāt arī visi pārējie. Atbildes uz jautājumu skan viena pār otru.

Pūlis satraukti sprauslā.

Viens apstrīd otru.

Otrs apstrīd pirmo, un abi apstrīd trešo.

Policisti stāv pašā priekšā.

Mulsums pārgājis.

Mierīgām acīm viņi vēro pūli, iekar īkšķus aiz jostas un sakrusto kājas.

Blakus vīrietis sit sievieti.

Abi piekusuši. Vīrietim sviedri lēni plūst pār piesarkušajiem vaigiem. Sieviete lokās, teju atspiezdamās pret sienu, teju uzgāzdamās vīrieša dūrēm. Viņi neizdveš ne skaņu. Pūli nav pamanījuši. Viņš viņu sit.

Pūlis gudro.

Kāds, domās iegrimis, ieminas:

- Varbūt pavaicāt to viņam?

Pūlis noelš:

- Ā-h-h! Kāpēc to nepavaicāt vīrietim?

To sadzird arī policisti.

Viņi stāv priekšā. Viņiem jāvaicā.

Vienu roku uzliek uz revolvera, ar otru viegli tver pēc gumijotā steka:

- Vīrieti, kāpēc tu sit sievieti?

Vīrietis sit sievieti. Viņš vēl joprojām nav pamanījis pūli. Viņš neredz policistu spožās pogas.

- Vīrieti, kāpēc tu sit sievieti?

Vīrietis nedzird. Viņš sit. Sieviete izstiepj roku un rāda uz pūli. Vīrietis sit. Domā, ka pretojas. Sit.

Pūlis saspiedies kāpņu telpā. Ārā vairs tikai paši mazākie. Nevarēdami sagaidīt atbildi, tie auro:

- Kāpēc tu sit sievieti? Kāpēc tu sit sievieti?

Vīrietis rimstas. Viņš ierauga policistu kopā saaugušās uzacis. Un pūli.

Viņš izbrīnā paraugās uz sievieti.

- Kāpēc tu sit sievieti? Kāpēc tu sit sievieti? - dzird kliedzam kaut kur aizmugurē.

Vīrietis izbrīnā paraugās uz policistiem.

- Vīrieti, kāpēc tu sit sievieti? - saka policisti.

Vīrietis izbrīnā paraugās uz Rimantu.

- Vīrieti, kāpēc tu sit sievieti? - saka Rimants.

Vīrietis izbrīnā paraugās uz pūli.

- Vīrieti, kāpēc tu sit sievieti? - auro pūlis.

- Tā ir mana SIEVA. MANA SIEVA!

Apkārt čuksti:

- Tā ir viņa sieva! Viņa sieva! Viņa ir sieva.

Policisti pamet galvas un samirkšķinās, it kā jau būtu zinājuši, ka viņa ir vīrieša sieva.

Imants un Rimants parausta plecus. Šoreiz abus.

- Droši vien, ka viņa sieva, - viņi saka.

Pūlis viļņojas lejā pa trepēm.

Policisti sasit kopā papēžus, nosmīn bārdā un soļo lejā.

Pie kāpņu telpas večuki sarunā vakara šaha partiju. Inženieris spēlēs ar melnajiem.

Ar melnajiem viņam veicas.

No debesīm līst paniņas un krīt skābi kāposti.

- Draņķa laiks, - saka policists.

Otrs piekrītoši pamāj ar galvu.

Noskan būkšķis. Vīrietis sit sievieti.

- Laikam atpūties, - saka policists.

Otrs piekrītoši pamāj ar galvu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit