dzīpari, krāsaini diegu gali

un pogas

grāvmalē gruži un dadži un kazeņu ogas


tik melnum melnas un pārpilnas

augusta zvaigžņoto nakšu

saldsmagās tumsas


un es piedalos visā

ko sola man tavas rokas

izplūstu salda silta un smaga tev pāri


tev būtu jāsmok un

jāpaliek manī uz mūžu

taču tu rāmi un nosvērti savaldi kārības


atsakies pletnei švīkstot

pār kailajiem pleciem

pacel galvu pret zvaigznēm


pirkstu pret mani baksti

un aizej pacēlis galvu tik augstu tik cēli

ka sabrūk visi uzceltie tilti starp mums


dziest zvaigznes un

gaismas pievilti atveras logi

lai miegainās dvēseles padzertos


mazgātos rīta rasā

tik dzidri aukstā ka stingst pirksti un zobi

tik caurspīdīgā kā atbilde kuru nedrīkstu prasīt
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!