Īstenībā māja jau šķobījās un pamazām sabruka un tiešām atbilda paredzētajam mērķim.
Sieviete, tuvojoties mājai redzēja no skursteņa paceļamies dūmu strūkliņu. Tomēr nevienam tur nebija jābūt!
Pieejot pie istabas trepju galā otrajā stāvā, kuras durvis bija aiznaglotas, aiz durvīm varēja dzirdēt mūziku, bet atverot durvis, vispirms atliecot naglu, ar kuru tās bija aizsistas, tur neviena nebija iekšā.
Puķu dārziņā, blakus narcišu dobei sēdēja kaķveidīgs dzīvnieks, kura krēpes liegi plīvoja maigajā ziemeļu vējā. Sieviete domāja; cik līdzīgs lauvai kļuvis viņš…
Uz nogāzes ziedēja plūme, kuras lapotne zumēja kā bišu strops.
Lejā pie upes bija sagrauta veļas mazgātava, kuru sieviete gribēja restaurēt par baznīcu.
Klaiņojošas pavestas meitenes jau gaida, kad šī patversme tiks ierīkota viņu bērniņam, kam drīz jānāk pasaulē. “Galvenais ir viņas pierunāt, lai neatsakās no sava bērna!” drudžaini nodomāja topošās nabagmājas īpašniece.
Kādu rītu viņa makšķerēja pie savas 2.pasaules karā krievu aviācijas bumbas sagrautās veļasmazgātavas, kuru pēc čigānietes pareģojuma atjaunos svētais Asīzes Francis, kad pie viņas aizelsies pieskrēja sasvīdis pastnieks un smagi elsdams iespieda rokā saburzītu e-pasta izdruku… nočukstēja : “Faili sabrūk!” un bez spēka sabruka ūdens malā…
Sieviete saburzītajā izdrukā izlasīja tikai vienu teikumu “Dārgā, dzīve ir skaista!”
Morāle: Nekad neatveriet nezināma sūtītāja e-pasta vēstules!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
