Ikdienība pielīp kā dadži pie kājām.

Negribas darbā

Un negribas arī uz mājām.


Sapņaina seja,

Jau pusstundu atspiesta plaukstā...

Līdz –

Iekrīti atpakaļ dzīvē kā ūdenī aukstā.


Ziedošie ceriņi

Sīksīkas laimītes dala.

Bet gribas tā lielās,

Tās mulsinošās bezgala.


Ikdienība pielīp.

Slāj pakaļ nīgra un kārna.

Nu sakiet, kur izraut

Tos augšup ceļošos spārnus,

Ar kuriem traukties Uz „mūžīgi saulaino tāli”?!


Līkst ceriņi tumsā,

Smagi piemirkuši un bāli...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit