Cilvēku patiesās vajadzības ir daudz mazākas par iedomātajām. Vai esi kādu rītu apsēdies savas mājvietas vidū un palūkojies uz lietām, kas tev ir apkārt? Cik no tām tev patiešām nepieciešamas? Cilvēkiem lielākā daļa mantu vajadzīga, lai reprezentētos kaimiņu, draugu un kolēģu acīs. Ir iegājies, ka sociālo statusu nosaka mantība, nevis gudrība. Bet iedomājies uz brīdi, ka esi to visu atsviedis nost, atteicies no savas vietiņas sociālajā hierarhijā! Iedomājies, ka esi izgājis kails šalkojoša meža vidū vai atkritis uz muguras zālē kalna galā. Aiz muguras palikušas panorāmas un vakara ziņas, rēķini, priekšnieki un politiķi, garīgā un fiziskā varmācība. Smalks miers tevī un ap tevi. Mantām cilvēku dzīvē ir vairāk simboliska vērtība, un kāds gan tur brīnums, ka viņi tik ļoti vēlas tās iegūt – visa cilvēku dzīve ir shematizēta, novesta līdz garīgas vērtības iznīcinošam racionālismam. Cilvēkus savā varā tur shēmas un simboli, visam ir attiecīga birka, bet uz birkas – cena. Lietas, ko nevar pirkt un pārdot, tiek vienkārši izsvītrotas no dzīves nepieciešamību saraksta, kuru veido pārdevēji. Vienkārši viņi vēl nemāk tirgot īstus sapņus, patiesu mīlestību, viņi nespēj pārdot iejūtību, līdzcietību, prieku par austošo dienu. Viņi nespēj piedāvāt pašu elementārāko un galveno, kas cilvēkiem ļauj sevi dēvēt par saprātīgām būtnēm. Nespēj pārdot, jo nespēj izprast un kontrolēt. Bet lietas, kas ir ārpus kontroles, ir risks uzņēmumam. Cilvēki var sākt mosties, un tad izrādīsies, ka liela daļa tirgotāju piedāvāto surogātu ir lieki, pat kaitīgi. Tādēļ vienīgais iespējamais ceļš ir dzīves shēmu zīmēšana un sabiedrības struktūru veidošana tādā veidā, lai visas nekontrolējamās lietas tiktu apietas… Lai viņu vienkārši cilvēku ikdienā nebūtu.
Vai esi mēģinājis salīdzināt senās Romas laiku, viduslaiku un mūsdienu cilvēkus? Visas nejaucības notiek progresa vārdā, bet uz kuru pusi virzās šis progress? Modernāki iznīcības ieroči, datorizācija, ātrāki pārvietošanās līdzekļi uz arvien sīkāku dvēseļu, vārgāku gara izpausmju fona. Gara zibeni nomaina datora kontaktu dzirksteļošana, patieso Tiešās Pēctecības aristokrātijas dominanti nomainījis pārprastas vai apzināti sagrozītas demokrātijas bardaks.
Patiešām interesanti vērot, cik ciešs var būt cilvēku miegs un spējas adaptēties augošajā haosā! rodas iespaids, ka viņu pašiznīcināšanās vēlme ir saaugusi ar priekšstatu par normālu dzīvi, bet sugas saglabāšanas instinkts izpaužas tikai vēlmē pēc seksa paģiru stāvoklī, kad organisms jūt reālus briesmu signālus. Bet kāpēc gan, trakodami sevis piebeigšanas tieksmēs, viņi neliek mierā planētu? Siltā vējā līgojošās birzis un sniegoto kalnu mūžīgo meditāciju. Ieklausies, kā smaržo zāle… Ieklausies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
