DELFI Dzejas dienu konkursā iesniegtie darbi

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
***
slēpšanās pārlieku īsos aizskaros var izraisīt
spēcīgu psiholoģisko un fizioloģisko atkarību
pavisamloģisko vēlmju pēkšņu uzplaiksnījumu
kas izpaužas neapsegtās varžu kājiņās. pie vēdera.

antikvariāta pagājušās sezonas preču atlaidēs nirstot
var rasties pēkšņiloģiska atkarība no atmiņas resursu
ikgadējās apdrošināšanas polises pārlasīšanas
kam seko neapsegtas bezdelīgactiņas. visu nakti.

nejaušiloģiskas govs garāmejošās mēles pieskāriens
sāļi norasojušajai pierei var sadrupināt dienišķo maizīti
pie silta un viļņojoša sāna piespiestajā ausī, lūpās,
lūpās un dzegužkurpītēs. kas mazliet spiež.

neapsegtas loģikas uzplūdi (int)imitē stūri,
nepārprotami iedzītu sienā. bīstami tuvu tev.
nepietiek tikai noticēt visam, kas aizskaros slēpts,
nepavisamneobligātiloģiskos nolūkos.


***
cilvēki ar taisniem pirkstiem
cilvēki ar īsiem pirkstiem
cilvēki ar pirkstiem pirkstos
pastaigājas, sēž uz pirkstiem
arī tie kam gari pirksti
tie kam kājas pirkstu vietā
arī viņiem dažreiz liekas
debess baksta sānos pirkstu
arī viņi dažreiz tiekas
papirkstoties zaļās pļavās
iebāzt pirkstiņu kur gadās
kontaktligzdā, svīres ligzdā
cilvēki ar līkiem pirkstiem
cilvēki ar maigiem pirkstiem
neceriet ka kāds pirks tiem
cimdiņus lai ada paši


***
Kad gribēšana lielāka par varēšanu,
čau, mamm, un laižu zaļās tālēs,
ausī iebāžu rociņu un visiem saku:
labdien, es putnus nekad nedzirdu.
Un jūs? kad pirkstu galiem bijīgi
pie manas rokas, nost, tad atkal klāt,
jūs sakāt, ka te putnu vispār neesot,
tāpat kā medus, kameņu un klinšu nav.
Kļūst varēšana liekāka par gribēšanu,
čau, podziņa pie nekurienes biksēm,
uz manas rokas salaidušies putniņi
ar knābjiem tevi, līdz pavisam vaļā,
Tik ļoti vaļā, ka krīt laukā tāles,
gan zaļās, gan ar tās, kur kamenes
lien putniem paspārnē un dūcindūc:
mēs medu nekad neredzam, tā vispār nav.


***
Sēžu starp divām ģildēm uz amatu ielas bruģa.
Iedziedos, iedziedos tajā iekšā, ieziežos akmeņos.
Slaidas koristes klūp pār mani no papēžu augstumiem.
Iedziedos, mīļā, kur pazudušas tavas bižu bantes.
Atnāk trompetists, apsēžas līdzās, iedziedas aptaurēts.
Tu esi aptaurēts, zināji, mīļais?, bet es esmu apstīgota.
Apstīgota muca, kas skan arī pildīta tikai ar gaisu.
Apstīgota. Ziliem ziedu zvaniem. Vēju aprauts koks.
Tā dziesma man patika jau nelaikā. Pirms laika.
Vai tas ko nozīmē uz amatu ielas bruģa.


***
kā sanskrita zilbe lietus lāse uz pieres,
pilotam aizmirstas stūrēt skaitot zvaigznes,
kuras vakar jau saskaitīju, un tieši tādēļ
šodien pārvācamies, atkal meklējam mājas.

varbūt šeit, varbūt lidlauks, vai lūdzu
jūs varētu aprēķināt man tabulas veidā,
cik dzejoļus vērta ir šī pajumte, vētra,
cik garīgas lietošanas reizēm paredzēta?

redziet, mans pilots ir gluži aizmirsies,
un lietus tik ilgi jau spēlē pastorāles
uz mūsu brīvgaitas aparāta spārniem,
varbūt šeit, varbūt lidlauks, jā, lūdzu.

kaut kas balts, kaut kas zils un kaut kas aizlienēts,
šī vieta ir īstā, šeit zvaigznes var skaitīt no jauna,
šeit visi un neviens sametušies ar lietu uz vienu roku,
šeit valoda ar mani mīlējas, sanskrita lāse.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form