DELFI Dzejas dienu konkursā iesniegtie darbi
***

slēpšanās pārlieku īsos aizskaros var izraisīt

spēcīgu psiholoģisko un fizioloģisko atkarību

pavisamloģisko vēlmju pēkšņu uzplaiksnījumu

kas izpaužas neapsegtās varžu kājiņās. pie vēdera.


antikvariāta pagājušās sezonas preču atlaidēs nirstot

var rasties pēkšņiloģiska atkarība no atmiņas resursu

ikgadējās apdrošināšanas polises pārlasīšanas

kam seko neapsegtas bezdelīgactiņas. visu nakti.


nejaušiloģiskas govs garāmejošās mēles pieskāriens

sāļi norasojušajai pierei var sadrupināt dienišķo maizīti

pie silta un viļņojoša sāna piespiestajā ausī, lūpās,

lūpās un dzegužkurpītēs. kas mazliet spiež.


neapsegtas loģikas uzplūdi (int)imitē stūri,

nepārprotami iedzītu sienā. bīstami tuvu tev.

nepietiek tikai noticēt visam, kas aizskaros slēpts,

nepavisamneobligātiloģiskos nolūkos.



***

cilvēki ar taisniem pirkstiem

cilvēki ar īsiem pirkstiem

cilvēki ar pirkstiem pirkstos

pastaigājas, sēž uz pirkstiem

arī tie kam gari pirksti

tie kam kājas pirkstu vietā

arī viņiem dažreiz liekas

debess baksta sānos pirkstu

arī viņi dažreiz tiekas

papirkstoties zaļās pļavās

iebāzt pirkstiņu kur gadās

kontaktligzdā, svīres ligzdā

cilvēki ar līkiem pirkstiem

cilvēki ar maigiem pirkstiem

neceriet ka kāds pirks tiem

cimdiņus lai ada paši



***

Kad gribēšana lielāka par varēšanu,

čau, mamm, un laižu zaļās tālēs,

ausī iebāžu rociņu un visiem saku:

labdien, es putnus nekad nedzirdu.

Un jūs? kad pirkstu galiem bijīgi

pie manas rokas, nost, tad atkal klāt,

jūs sakāt, ka te putnu vispār neesot,

tāpat kā medus, kameņu un klinšu nav.

Kļūst varēšana liekāka par gribēšanu,

čau, podziņa pie nekurienes biksēm,

uz manas rokas salaidušies putniņi

ar knābjiem tevi, līdz pavisam vaļā,

Tik ļoti vaļā, ka krīt laukā tāles,

gan zaļās, gan ar tās, kur kamenes

lien putniem paspārnē un dūcindūc:

mēs medu nekad neredzam, tā vispār nav.



***

Sēžu starp divām ģildēm uz amatu ielas bruģa.

Iedziedos, iedziedos tajā iekšā, ieziežos akmeņos.

Slaidas koristes klūp pār mani no papēžu augstumiem.

Iedziedos, mīļā, kur pazudušas tavas bižu bantes.

Atnāk trompetists, apsēžas līdzās, iedziedas aptaurēts.

Tu esi aptaurēts, zināji, mīļais?, bet es esmu apstīgota.

Apstīgota muca, kas skan arī pildīta tikai ar gaisu.

Apstīgota. Ziliem ziedu zvaniem. Vēju aprauts koks.

Tā dziesma man patika jau nelaikā. Pirms laika.

Vai tas ko nozīmē uz amatu ielas bruģa.



***

kā sanskrita zilbe lietus lāse uz pieres,

pilotam aizmirstas stūrēt skaitot zvaigznes,

kuras vakar jau saskaitīju, un tieši tādēļ

šodien pārvācamies, atkal meklējam mājas.


varbūt šeit, varbūt lidlauks, vai lūdzu

jūs varētu aprēķināt man tabulas veidā,

cik dzejoļus vērta ir šī pajumte, vētra,

cik garīgas lietošanas reizēm paredzēta?


redziet, mans pilots ir gluži aizmirsies,

un lietus tik ilgi jau spēlē pastorāles

uz mūsu brīvgaitas aparāta spārniem,

varbūt šeit, varbūt lidlauks, jā, lūdzu.


kaut kas balts, kaut kas zils un kaut kas aizlienēts,

šī vieta ir īstā, šeit zvaigznes var skaitīt no jauna,

šeit visi un neviens sametušies ar lietu uz vienu roku,

šeit valoda ar mani mīlējas, sanskrita lāse.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit