Lapas nobirst..., kad rudens grācija pa zemes virsu staigā, lāses pār vaigu rit un gājputni pie debesīm klaigā...
....kā nobiris ābeļzieds, es vīteroju vējā, lai trauktos debesīs, lai aizlidotu pasaulē, kaut arī zinu, ka agri vai vēlu es kritīšu... liegi saskaršos ar zemi, tik ceru, ka uzsnidzis būs sniegs, lai zeme mīksta ir un mazliet pūkaina, lai sakalstu es skaistumā, kad apkārt balts..., kad neesmu viens...es zinu tikai to, ka kāds būs mans sniegs...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit