Sārtas cepures un skaņas,

Kas tik daudz un vienas

Un tās pašas, eglītes,

Pārdevējām slienas.

Izdomātas lamatas,

Sūdiem pilnas mājas,

Kāds tur iespējams ir prieks?

Vai dumiem būti klājas?

Nē labāk būt jau mirušam,

Vai aklam, kurlam, mēmam,

Lai nomirst “itkā svētki” šie

Mūsos visos lēnām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit