Otrdien pasludināto spriedumu 30 dienu laikā ir iespējams pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā, informēja tiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.
Jau ziņots, ka Administratīvā rajona tiesa biedrības sūdzību par valdības rīkojumu noraidīja 2010.gada 7.oktobrī. Spriedumu biedrība pārsūdzēja apgabaltiesā, kas arī otrdien pieņēma tās interesēm nelabvēlīgu spriedumu.
Biedrība tiesā bija apstrīdējusi Ministru kabineta 2008.gada 3.decembra rīkojumu "Par divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātuves izbūves radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons"". Biedrība lūdza šo lēmumu atcelt.
"Mūsu Baldone" pauda uzskatu, ka rīkojums ir prettiesisks, jo pirms lēmuma pieņemšanas nav veikta ietekmes uz vidi novērtējumā konstatētā radioaktīvo vielu noplūdes iemeslu pilnīga izpēte, tas nesatur Baldones novada pašvaldības teritorijas ilglaicīgas izmantošanas iespēju izpēti, kurā būtu izvērtēti ilgtspējīgi attīstības kritēriji.
Ietekmes uz vidi novērtējums arī neietverot alternatīvu risinājumu izpēti, kas ir pretrunā ar Ministru padomes 1991.gada 11.jūlija lēmumu par celtniecību Baldonē saistībā ar uzņēmuma "Radons" rekonstrukciju, dokuments neizvērtē kompensācijas nozīmi saistībā ar konkrētā projekta realizāciju, kas ir pretrunā ar likumā "Par ietekmi uz vidi novērtējuma" minēto principu - "piesārņotājs maksā", un apstrīdētais rīkojums ir pretrunā ar Baldones novada pašvaldības viedokli, norādīts sūdzībā tiesai. Turklāt kopš lēmuma pieņemšanas ir pagājuši gandrīz divi gadi, taču principiāli nekas nav mainījies un joprojām "Radonā" nav veikta nopietna radioaktīvā piesārņojuma noplūdes iemeslu un iespējamo ekoloģisko draudu izpēte.
1962.gadā izbūvētās bīstamo atkritumu glabātavas ir gan morāli, gan fiziski novecojušas, uzskata biedrība.
Valdība 2008.gada 3.decembrī atbalstīja divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūvi radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons" Baldonē.
Vides ministrija radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībai bija plānojusi piesaistīt 7,5 miljonus eiro (5 271 030 latus) no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, bet nepieciešamais valsts līdzfinansējums būtu 1,3 miljoni eiro (913 645 lati).