Rēzeknes dome piektdien ārkārtas sēdē nolēma ņemt Valsts kasē aizdevumu 4 miljonu latu apjomā siltumapgādes problēmu risināšanai, uzzināja pašvaldībā.
Aizdevumu plānots ņemt uz 25 gadiem ar ieguldījumu kapitālsabiedrībā siltumapgādes nodrošināšanai.

Tuvākajā laikā tiks sagatavots pieteikums aizņēmuma atļaujas saņemšanai un iesniegts Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē. Pēc Rēzeknes domes rīcībā esošās informācijas, iespējams, 3.oktobrī padomes sēdē tiks lemts par atļauju Rēzeknes domei ņemt šo aizņēmumu.

Piektdien Rēzeknes dome ārkārtas sēdē gala redakcijā apstiprināja pilsētas siltumapgādes attīstības stratēģiju 2007.-2013.gadam, kas paredz pilsētas gazifikāciju, katlumājas Meža ielā 1 pielāgošanu kurināšanai ar dabasgāzi, katlumājas renovāciju.

Saskaņā ar šo siltumapgādes attīstības stratēģiju Rēzeknē arī turpmāk kā alternatīvu kurināmo paredzēts izmantot arī mazutu.

Jau ziņots, ka AS "Latvijas Gāze" (LG) 11.septembrī pārtrauca dabasgāzes piegādi divām katlumājām Rēzeknē - Rīgas ielā 1 un Atbrīvošanas alejā 155a - nenomaksātā parāda par piegādāto siltumenerģiju dēļ.

Parāds izveidojies, jo SIA "Latgales enerģija", kas izmanto piegādāto dabasgāzi siltumenerģijas ražošanā, nav savlaicīgi un pilnā apmērā izpildījusi savas saistības pret AS "Rēzeknes siltumtīkli" un Rēzeknes domi. Līdz ar to Latgales apgabaltiesā 14.septembrī iesniegta prasība pret SIA "Latgales enerģija" par šo saistību izpildi.

Patlaban siltumenerģijas ražošanai pilsētā kā alternatīva tiek izmantots šķidrais kurināmais - mazuts un petroleja, nodrošinot karstā ūdens padevi.

"Latgales enerģijas" valde savukārt uzskata, ka izdevumi, kas radušies "Latgales enerģijai" saistībā ar Rēzeknes domes nespēju laicīgi izstrādāt Rēzeknes pilsētas siltumapgādes attīstības plānu, ir jāsedz pašai domei.

"Latgales enerģijas" valde norāda, ka starp uzņēmumu un "Latvijas gāzi" nav līgumattiecību un gāze tiek saņemta no AS "Rēzeknes siltumtīkli", kas arī veic apmaksu. Līdz šim "Latgales enerģijai" un Rēzeknes domei nav izdevies rast vienošanos par finanšu problēmu atrisināšanu, kā dēļ izveidojusies nepatīkamā situācija.

"Rēzeknes siltumtīklu" kreditoru parāds ir 4,5 miljoni latu, no kuriem parāds "Latgales enerģijai" un viņu akcionāriem veido 2,9 miljonus.

Tā kā Rēzeknes dome līdz šim nav spējusi izstrādāt pilsētas siltumapgādes attīstības plānu, Latgales sabiedrisko pakalpojumu regulators atteicās pieņemt "Latgales enerģijas" jauno tarifu. Pašlaik spēkā ir vēl 2005.gada pieņemtie tarifi, kas paredz, ka par 1000 kubikmetriem gāzes jāmaksā 83,06 lati.

Pērnā gada sākumā Rēzeknes dome un "Latgales enerģija" vienojās samazināt siltumenerģijas tarifus par 4%, bet domei trīs mēnešu laikā bija jāpieņem siltumapgādes attīstības plāns. Tarifu samazināšanas dēļ "Latgales enerģija" zaudēja 154 000 latu, bet pilsētas dome neuzsāka plāna izstrādi. 2007.gada maijā regulators atkārtoti atteicās pārskatīt tarifus, pamatojoties uz to, ka nav izstrādāts attīstības plāns.

Pamatojoties uz to, ka cena par gāzi ir strauji pieaugusi, "Latgales enerģija" informēja "Rēzeknes siltumtīklus" un Rēzeknes domi, ka līdz jaunā siltumenerģijas tarifa apstiprināšanai samaksa par patērēto gāzi tiks veikta par tādu cenu, kāda ir iekļauta spēkā esošajā tarifā.

Domes ārkārtas sēdē piedalījās deviņi no 13 pašvaldības deputātiem. Četri deputāti - Valērijs Brokāns ("Rēzeknes jaunsaimnieks"), Vladimirs Nikonovs ("Tautas Saskaņas partija"), Mihails Bartaševičs ("Tautas Saskaņas partija") un Anatolijs Pušņakovs ("Mūsu Latvijai") nezināmu iemeslu dēļ uz ārkārtas sēdi neieradās.

"Par" aizdevuma ņemšanu nobalsoja astoņi deputāti, viens bija "pret". Savukārt par siltumapgādes stratēģijas apstiprināšanu visi ārkārtas sēdē klātesošie deputāti bija vienbalsīgi "par".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!