DELFI Dzejas dienu konkursā iesniegtie darbi

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
I

Palaikam ēna būs tava,
Ja saule to atļausies,
Palaikam pārplūdīs pļavas
Un magones apglumēs,
Palaikam kāršu kava
Sagāzīsies,
Un sveša, ne sava
Palaikam būšu es –
Ja laiks mūs neizsmies...


II

Var uzlaikot tauriņa spārnus,
Tad bruņurupuča bruņas,
Pēc tam vēl lapsenes dzeloni.
Reizēm var pielaikot putnu dziesmas
Un, atkarībā no omas,
Var apķērkt visus kā vārna
Vai novalkāt dzeguzes domas...
Bet var arī tā –
Kaut kad piemirstā vakarā
Sajaukt pa trellim, pa vīterim sīkam,
Notvert brīdi, kad, burbuļiem krītot,
Zvaigznes nirst avotā
Pēc pēdējā saules stara,
Un iemalkot kripatu ūdensgara –
Lai var līdz rītam izdzīvot.
Lai lapsenes dzeloni var
Kā naglu zārkā iedzīt
Un bruņas kā vainagu uzstutēt.
Lai paliek ķīvītes balss
Un tauriņa spārni maigi
Kā rožāboli,
Kā upmalas oļi
Uz nākamo dienu.
Vēl neizsapņoti soļi...


III

Tiem, kas runā, bet neklausās,
kas klausās, bet nedzird,
kas dzird, bet nesaprot,
kas saprot, bet nedara,
kas dara, bet nedomā,
kas domā, bet neredz tālāk par pasaules galu,
par šķīvja malu,
par savu degungalu –
Tiem jāpaliek bešā.
Tāpat kā tiem, kas kļūst sveši un nepazīst sevi
Ne spogulī,
Ne bērnības albumā.


IV

Parāvis ģitāras stīgu,
Pa pustonim prātā jūkot,
Drīz saķepot akordu mīklā,
Drīz rijot metāla pūkas,
Viņš padzina ziņkārīgās zvaigznes.

Pārrāvis stīgu
Kā spriegotu smilgas skaru,
Tvanīgā novakarā
Viņš apmācās un atkal aizbāza ausis
Ar gājputnu baru.

Tu arī?
Ak, reibusī naktsvijole,
Stiep roku un meklē meiteņu barā
Naktstauriņu,
Naktskrekliņu,
Naktsputniņu...
Ja veiksies, visgarām
Bleķu cauršautām nabām
Un vietām, kur kājiņas dīgst, –
Tev aizvējos garām
Tā smarža nelaimīgā,
Iekš puvušas dvēseles taras
Kas naksnīga klusuma tvīkst...

Mēness, joprojām aizbāzis ausis,
Aiz mākoņa sēž
Un ilgojas pēc aizdzītajām zvaigznēm...


V

Viss nostājas savās vietās –
Gan domas baltās,
Gan iepelēkās,
Gan kalnu virsotnes kailās,
Gan miers,
Ko posta nemiera bailes...

Viss nostājas vietās savās –
Slīgst dzērvene sūnu skavās,
Un acis – ak, vārti uz brīvību tavu –
Ir smaguma pilnas,
Vēl neatzīst prieka,
Vēl ne... vēl nenieka...

Jau savās vietās nostājas viss –
Pat upe, pret augšteci plūstot,
Pat koks ar saknēm kā zariem...
Nu neraudi,-
Asaras tecēs
Kā stirnu bari
Pret rītiem,
Pret vilkiem,
Pret kariem...


VI

...lietuvēna balsi pirku
kopā ar avīzi
lietuvēna lietū mirku
tāpēc ka zirgu
nenopirku
citādi būtu aizjājis

lietuvēna pēļos slīgu
acis ciet
par laimi nenoslīku
par laimi varu iet

lietuvēnu izsijāju
tagad kopā ar zirgu
tālāk jāju...

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form