Neesmu no tiem vīriem, kas var sist sev uz krūts un lepni teikt, ka manā dzīvē ir bijis lērums dažādu sieviešu un attiecību. Tai pašā laikā neesmu no tiem, kam to nav bijis vispār. Esmu arī cilvēks, kam patīk analizēt sevis piedzīvoto, atskatīties ar pēc iespējas objektīvāku skatu pagātnē un vērot sev apkārt notiekošo. Mana šīs dienas tēma ir tik spēcīgie un maģiskie vārdi – "Es Tevi mīlu"!
Gribu piebilst, ka šis būs tikai manu iekšējo patiesību un domu iztirzājums ļoti šaurā un konkrētā aspektā, nevis vispārizglītojošs materiāls par tēmu kā tādu.
Tātad, kā jau katram, man ir bijusi lielā un pirmā mīla, viss bija kā pasakā, bet jauns un nepieredzējis būdams, laikam ejot, spēju, kā jau kārtīgs zellis, to visu sačakarēt. Manai maigajai dvēselei tas bija smags posms, bet ārēji, protams, neviens un nekad neko nemanīja. Nedaudz savus radziņus aplauzis, nolēmu, ka metoties jaunu attiecību virpulī, ļoti cītīgi piedomāšu pie pagātnes kļūdām un centīšos visu darīt pareizi.
Bet cik spēcīgi es šajā visā vīlos....tas bija zibens trieciens manā galvā.....tā atziņa, tā atziņa, ka arī šajā jautājumā nepastāv vispārējas patiesības un instrukcijas. Lai cik es censtos, katra reize būs kā pirmā un katru reizi es šo attiecību priekšā stāvēšu kā mazs, dzīves nepieredzējis puišelis.
Neskatoties uz iepriekš rakstīto, es tomēr iemācījos no iepriekšējās pieredzes smelties labuma un izlobīt visai raupjas, bet tomēr patiesību atblāzmas. Likās, ka esmu atpakaļ uz pareizā ceļa, no kura tik sen savās domās biju noklīdis. Bet, ai....ai, ai........ kā es atkal maldījos savā pārliecībā! Nedaudz īsi par šo:
Biju atkal atradis tā dēvēto otro pusīti. Kopā sabijām nedaudz vairāk kā trīs gadus, viss bija ok, bet pēdējo gadu mani mocīja dīvaina sajūta....es biju izteikti sapinies savās jūtās un izpratnē par to, kas ir mīlestība un kāda tā ir manā sirdī pret šo cilvēku. Saku, ka mīlu, cenšos arī sev to iegalvot, bet kaut kas zemapziņā tam visam spēlēja pretīm un lika apcerēt domu, ka varbūt tas nav tas, ko es meklēju, ka varbūt tā nav mīlestība, bet kas cits?! Es tik ļoti centos izprast savas klejojošās domas............bet nekā.............par lielu, negaidītu pārsteigumu vienas liktenīgas dienas un nakts cēloņu un notikumu virknējumu rezultātā pārrāvu attiecības ar šo cilvēku burtiski uz līdzenas vietas, lai gan vēl iepriekšējā dienā teicu: "Es Tevi mīlu!" un es no sirds tā arī it kā domāju. Viņai nebija nemazākās nojausmas, ka kas tāds vispār varētu notikt. Kā teikt - tajā brīdī es viņu vnk izsmērēju pa grīdu. Tas bija lakonisks, cietsirdīgs un egoistisks klikšķis. Vēl līdz šim brīdim es ik pa laikam mokos sirdsapziņas pārmetumos un sev nespēju piedot to, ka tomēr spēju pārkāpt lielu daļu savus morāles un jūtu pasaules principus, bet arīdzan apzinos, ka savādāk nemaz to nebūtu iespējams novest līdz galam. Stulbākais jau tas, ka es, dienām ejot, nesajutu nekādas ilgas pēc tā, kas bijis, tikai neizsakāmu žēlumu par to, ko es nodarīju tobrīd otram.
Reāli sanāk, ka esmu nodzīvojis visus tos gadus domādams un sacīdams, ka viņu mīlu, bet izrādās, ka nē?!
Jautājums - TAS VISPĀR IR IESPĒJAMS?
Tagad no šiem vārdiem vairos un neesmu arī vairs lietojis, jo negribu atkal sev neapzināti melot?!
Lūk, par šo man secinājumu nav un droši vien ilgi prātošu, kas ir manā galvā un sirdī. Kā vispār saprast un izprast to, ko jūtu.....laikam jau patiesība ir dziļi manī vai arī tās nav....?!
Tagad un turpmāk Delfi Sievietēm blogo arī vīrieši! Mums vienmēr ir bijusi vēlme uzzināt, ko par attiecībām un sirdslietām domā pretējais dzimums. Tad, lūk - pasaule no vīriešu skatupunkta Nevainība.lv autoru izpildījumā!
