Bazilika vēsture datēta apmēram 5000 gadus senā pagātnē Indijā, kur to uzskatīja par svēto augu, un apmēram tajā pašā laikā tas izplatījās arī dažādās citās Āzijas valstīs – Irānā, Afganistānā, kā arī Ēģiptē, Grieķijā un Romas impērijā. Grieķijā baziliks ieguvis savu nosaukumu – "karaliskais garšaugs" (basilikon phyton), jo basileus nozīmē – "valdnieks". Lai arī kāda būtu bazilika vēsture, gan mūsdienās, gan senajos laikos neviens pret baziliku nespēj palikt vienaldzīgs.
Senatnē Itālijā baziliks simbolizēja mīlestību, savukārt grieķi baziliku uzskatīja par naida simbolu. Rumānijā zēns tika uzskatīts par saderinātu, ja viņš no meitenes saņēma baziliku.

Slavenais 1. gadsimta romiešu autors Plīnijs uzskatīja to par afrodiziaku un deva zirgiem pārošanās sezonas laikā. Bija laiks, kad franči to sauca par valdnieku garšaugu (l'herbe royale), Āfrikā uzskatīja, ka tas aizbaida skorpionus. Savukārt svētais baziliks, saukts arī par tulsi, ir iecienīts hinduismā, bet daudzās pareizticīgo baznīcās ar tā palīdzību pagatavo svēto ūdeni. Eiropā baziliku reizēm liek mirušo rokās, lai aizgājējam būtu drošs tālākais ceļš.

Baziliks ir ļoti jutīgs pret aukstumu, tāpēc savvaļā tas vislabāk aug un visvairāk tiek izmantots Vidusjūras zemēs, Austrālijā, Āzijā un Dienvidamerikā, jo tam vislabāk patīk augt karstos un sausos klimatiskajos apstākļos.

Lai gan kopējais apzīmējums ir viens, bazilikam ir dažādas šķirnes, un ikvienai šķirnei ir savs gana izteikts aromāts, bet visiem bazilikiem ir viena kopīga sastāvdaļa - eugenols, kas lielā daudzumā sastopams arī krustnagliņās, līdz ar to, ja pasmaržosi baziliku, tas nedaudz atgādinās krustnagliņas. Bez tam visos bazilikos sastopamas tādas vielas kā citronellols, linalols, lineols, citrals, terpineols, un ikviena no šīm vielām ir antibakteriāla, līdz ar to palīdz pret zarnu iekaisumiem un arī pret vēzi. Arī beta karotīns, kas palīdz pret brīvajiem radikāļiem, novecošanu, ārstē zarnu iekaisumus, palīdz pret vēzi un kaitīgajiem mikrobiem organismā. Āfrikas zilajā bazilikā atrodams arī kamfors (camphor), anīsa bazilikā atrodams anetols (anethole), Indijā ar to ārstē stresu, astmu un diabētu, citur pasaulē - pinnes.

Bazilikā nav holesterīna un ir ļoti maz kaloriju, un tas ir pārpilns ar dažādiem vitamīniem - A, C, K, B6 vitamīnu, kalciju, dzelzi, magnēziju, fosforu, cinku, kāliju un vēl daudz ko citu. A vitamīns uzlabo redzi, ādu, palīdz pret plaušu un mutes vēzi. K vitamīns stiprina kaulus un uzlabo asins recēšanu. Kālijs spēlē lielu lomu šūnu un dažādu šķidrumu balansa saglabāšanā organismā, kas iespaido arī sirds ritmu un asinsspiedienu.
 
Pasaulē pieejami dažādu veidu baziliki, un katrs no tiem ir unikāls un piemērots dažādiem pagatavošanas veidiem.*

Saldais baziliks - izaug līdz pat 50 cm augsts, tam ir izteikti zaļa krāsa, ieapaļas, palielas lapas, stingrs kāts. Aromāts tikko noplūktam bazilikam ir daudz spēcīgāks par garšu, kura gan arī ir spēcīga. Vispopulārākais pasaulē.

Krūmu baziliks - tam ir vismazākās lapiņas, arī aromāts un garša nav tik izteikti kā saldajam bazilikam. Tas ir izdevīgs audzēšanai podiņos, jo izaug apmēram 15-20 cm augstumā un neaizņem daudz vietas.

Dark opal - šis ir vismazāk izmantotais no bazilikiem, jo tas ir daudz maigāks un, lai gan arī izmantojams ēdienos, vairāk tomēr tiek izmantots dekorēšanā, jo īstiem bazilika mīļotājiem tas ir par maigu.

Violetais (red rubin) - šis ir uzlabotais Dark opal paveids ar sarkanīgi violetām lapām. Tas ir spēcīgāks gan par saldo, gan Dark opal baziliku un tieši tāpēc ir lieliska piedeva salātos.

Taizemes (Thai) baziliks ("Siāmas karaliene") - ar ovālākām lapām, dziļākiem robojumiem malās un ar izteiktāku lakricas un anīsa aromātu. Ideāls Taizemes virtuves ēdieniem.

Citrona baziliks - tradicionāli nāk no dienvidaustrumu Meksikas. Spilgtās lapas un izteiktā citrona garša lieliski sader ar vistu, baltajām zivīm un augļiem.

Kanēļa baziliks - violetas krāsas kāti, mazas līdz vidēja izmēra lapas, izteikts kanēļa aromāts. Lieliski sader ar dažādiem Āzijas virtuvju ēdieniem, kā pamats mērcēm, kuras pasniedz ar augļu salātiem, un dažādos karstajos dzērienos.

Āfrikas zilais baziliks - zilgani zaļā krāsā, lapas ir mīkstas, maigas.

Zaļais kruzulis (green ruffle) - liels, kruzuļotas lapas, gaiši zaļš, ar izteiktu anīsa smaržu un maigu anīsa garšu. Sader ar zivs un vistas ēdieniem, kā arī salātiem.

Violētas kruzulis (purple ruffle) - ovālas lapas, kurām malas ir kruzuļainas, izteikts garšvielu aromāts. Lielisks kopā ar salātiem un mērcēs, kurs baudi kopā ar pastu vai rīsiem.

Anīsa baziliks - tam ir ļoti izteikta lakricas garša un smarža, vidēja izmēra lapas, piemērots Āzijas ēdieniem.

Austrāliešu (Aussie) saldais baziliks - viens no Austrālijā izmantotajiem bazilika veidiem, kam ir vidēja izmēra gaiši zaļas lapas un salda garša. Līdzīgs saldajam bazilikam. Der salātos, ar tomātiem, arī pesto.

Dženovas baziliks (Genovese basil) - spilgti zaļas un sulīgas lapas. Tradicionālā itāļu šķirne, kuru visvairāk izmanto pašā Itālijā. Ideāls pesto pagatavošanai. Tikpat populārs kā saldais baziliks. Tiek uzskatīts, ka vislabāk tas aug uz rietumiem no Dženovas.

Svētais baziliks - Taizemē to sauc par kaphrao, Indijā - par tulsi. Tas ir zilganzaļš, ar muskusa un piparmētras aromātu. Vissenākais baziliks.

Itālijas platlapu baziliks - tam ir ļoti lielas lapas, ar vienu lapu var pārklāt pat veselu maizes šķēli. Izteikti sulīgs un ar klasisko bazilika aromātu.

Kā iegādāties

Iegādājies bunti, kas izskatās svaiga, sulīga un kraukšķīga, uz lapām nedrīkst būt neviena melnuma un lapas nedrīkst būt savītušas. Baziliks ir kaprīzs, tāpēc centies iegādāties mazos daudzumos, bet tik bieži kā nepieciešams.

Kā uzglabāt

Viens no uzglabāšanas veidiem ir - bunti ietīt viegli mitrā papīra salvetē, to ielikt maisiņā, maisiņu aizvērtā veidā noglabāt ledusskapī, dārzeņu nodalījumā. Ja pirkšanas brīdī baziliks ir bijis labas kvalitātes un svaigs, tad tev to izdosies uzglabāt līdz pat 1 nedēļai. Ja temperatūra ledusskapī būs par augstu, baziliks kļūs melns. Ja nepietiks mitruma, tas sažūs.

Otrs uzglabāšanas veids - sausu bazilika bunti ieliec speciālajā saldēšanas maisā, pirms aiztaisīšanas tajā cenšoties atstāt cik vien iespējams daudz gaisa - lai lapas nesaspiestos, un tad liec saldētavā. Kad sasalis, tad vari ņemt ārā pa lapiņai, cik nepieciešams.

Cits veids, kā uzglabāt - nomazgā un nosusini lielās lapas. Izmazgā kārtīgi burkas (vislabāk - sterilizē) un liec iekšā pa vienai lapai, katrai uzberot nedaudz sāls, un atkal pa virsu lapu. Tādējādi piepildi burku ar lapām un pielej pilnu ar eļļu. Ja baziliks bijis svaigs, tādā veidā vari uzglabāt ledusskapī līdz pat 3 mēnešiem.

Kā pagatavot

Daži baziliku mēdz dēvēt par tomātu garšaugu, bet tikpat lieliski tas sader ar cukīni, baklažāniem, papriku, ķirbjiem, zaļajiem zirnīšiem, cūku pupām, kā arī spinātiem un zemenēm. Svaigu baziliku karstajiem ēdieniem vajadzētu pievienot to gatavošanas pēdējās 10-20 minūtēs, lai tas paspēj izdot savas garšas nianses, bet lai tās nepazūd, pārlieku ilgi vārot. Vislabāk tomēr baziliku pievienot svaigu, jau pasniedzot ēdienu. Lielisks ir mājās gatavots bazilika etiķis vai arī klasika - pesto.

Baziliks "draudzējas" arī ar mocarellas un Parmas sieru, vītinātu gaļu, olīvām, saulē kaltētiem tomātiem un anšoviem, kā arī kaperiem, pētersīļiem un ķiplokiem.
Baziliks piedod interesantu garšu kopā ar pienu tādos produktos kā saldējums un dažādi krēmi vai kopā ar augļiem šerbetos.
Āzijas valstīs plaši tiek patērēta fritēta vista ar fritētām bazilika lapām.

Un, lai gan dažās receptēs ir nepieciešams baziliku smalki sakapāt, to arī dari, tomēr citās pasniegšanas reizēs centies izvairīties no bazilika apstrādāšanas ar nazi, kas atņem tam daļu aromāta. Labāk to saplūkā ar rokām, bet mazās lapas pasniedz veselas.

* arī Latvijā pie zemniekiem vai tirgū ir pieejami vismaz sešu veidu baziliki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit