Kadiķis ir ļoti tipisks ziemeļu puslodes augs, bet uzskata, ka vislabākās ogas nāk no Krievijas, Itālijas un citām Vidusjūras valstīm. Tas gan nenozīmē, ka kadiķi neatradīsi citur, jo tas aug arī Ziemeļamerikā un Norvēģijā, un ziemeļrietumu Himalaju pakājē. Kadiķu koka izmēri var svārstīties no 2 m līdz pat 30 m lieliem kokiem, no kuriem lielākie aug Amerikā, savukārt 12 m augsti aug Itālijā, Krievijā un Vidusjūras valstīs. Amerikas kadiķogas ir nedaudz saldenākas un bez sveķu smaržas, tajā paša laikā tās ir arī daudz sausākas un miltainākas. Ogas novākt ir grūti, jo koks ir ass, un dažreiz pat ar cimdiem ir par maz, lai aizsargātos no asajām skujām.
Kadiķu ogas izaug no dzeltenīgiem ziediem, un vīrišķie un sievišķie ziedi aug atsevišķi. Vēlā pavasarī vai vasaras sākumā sievišķie ziedi pārvēršas mazās, zaļās ogās. Un rudenī ogas ir gatavas novākšanai. Vislabāk, ja tās novāc ar rokām, jo ikviena mehāniska darbība var saspiest šīs smalkās ogas un tās var pazaudēt savas garšas un smaržas īpašības. Un svarīgi tās novākt arī ļoti gatavas - tikai no zaļām un patiesi gatavām var izspiest eļļu, kuru pievieno džina gatavošanas procesā. Savukārt tādas kadiķu ogas, kādas mēs pazīstam un izmantojam gatavošanā - zilgani melnas, nogatavojas aptuveni trīs gadu laikā no brīža, kad tās tiek novāktas. Šajā laikā tās kļūst gaļīgas un iekšā slēpj trīs mazas sēkliņas. Tikmēr to vietā aug citas ogas, un kokā var redzēt, ka mijas vēl pavisam jaunas un jau nogatavojušās ogas. Ogu aromāts mēdz atgādināt terpentīnu, tajā pašā laikā izdalot arī sveķaino koka smaržu, kas ir nedaudz veldzinoši svaiga, bet tajā paša laikā asa. Tās ir rūgteni saldas, ar nelielu piparu piegaršu.
Lai gan ir daudz skuju koku, tomēr kadiķis tiek uzskatīts par vienīgo, kuram ir iespēja saražot garšvielas. Un lai gan ir daudzas kadiķu šķirnes, tomēr dažas ir pārāk rūgtas vai toksiskas, lai tās izmantotu ēdienkartē. Tieši tāpēc vairāki informācijas avoti iesaka kadiķi neizmantot grūtniecēm un cilvēkiem, kam ir nieru problēmas.
Kā iegādāties?
Iegādājies tādas ogas, kuras izskatās sulīgas, gaļīgas un neiebojātas. Ja tās nedaudz saspiež, tad tām vajadzētu būt mīkstām. Nekādā gadījumā ogai nevar drupt miziņa, tas nozīmē, ka tā jau ir pārāk sausa un visas labās īpašības ir zudušas.
Kā uzglabāt?
Kad paciņa attaisīta, noteikti uzglabā aizvākotā traukā vai burkā un centies izmantot sešu mēnešu laikā, jo vēlāk ogu aromāts jau sāk lēnām pazust.
Kā izmantot?
Ja vēlies eksperimentēt, tad vidējais rādītājs ir, ka vienam 4 personu ēdienam iesaka izmantot vidēji 6‑9 ogas, kuras pirms pievienošanas ēdienam vajadzētu nedaudz saspiest vai nu ar gaļas āmuru, vai ar karotes otru pusi. Šo saspiešanas procesu vajadzētu veikt tieši pirms ogu pievienošanas ēdienam, jo kadiķogu aromātam ir tendence izgarot ļoti ātri.
Vislabākā saderība, protams, ar medījuma gaļu. Bet tikpat labi pievieno vistas pildījumam vai pastētei, dažādiem konserviem un mērcēm. Vācieši iemīļojuši pievienot skābi sautētajiem kāpostiem. Savukārt pīlei vai cūkgaļai kadiķis noņems izteikto treknumu. Pamēģini arī ar lasi vai pat jēru. Kombinācijā ar timiānu, lauru lapām, ķiploku, oregano un sīpolu tas būs lielisks papildinājums daudziem ēdieniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
