Zvērīgi gribējās rīt. Kamēr pogāju vaļā konservus šis pamodās. Kaut ko murgoja par parciņu. Nodomājis ka viņš vēl peld paskatījos spogulī šim aiz muguras. Fak. Tur karājās mans mētelis. Galīgi smilšains. Skaidrs. Mājās esmu nesen. Joprojām rīt gribās.
Lēnām atausa gaismiņa pār manu aptumšoto prātiņu : nolādēts, smadzenes vēl atsaka bet pēc trīs stundām iebrauc senči! Zvanu draudzenei - savāc vienu grimušo. Nu ok, kaut kā aizgājām. Robis maita rēc un dzer liepziedu tēju. Man tā tēja vairs iekšā nelien bet joprojām gribās ēst.
Nolādēta diena, kāpēc šodien nav sestdiena ? Kur palika sestdiena? Ok, 1. Vakardienas nav 2. Kur esmu bijis nezinu. 3. Roba tupeli var salīmēt bet ko darīt ar manu netīro mēteli? 4. Gribās ēst. It kā viss nav tik traki. Līdz senču atnākšanai vājprāts būs cauri, bet ap to laiku par sevi pieteiks neprātīga poha.
Riebumā nodrebēju. Atvadījos no draudzenes. Vannas istaba jātīra. Kāda velna pēc es pa nakti nevaru tikt līdz tualetei, apriebies man, kā paliek sūdīgi tā tiek aizcūkota vannas istaba.
Par mata tiesu izbraucu no uzraušanās. Protams māmiņa zin kas viņas bērniņiem ir tas labākais. Morāle par alkohola graujošo ietekmi uz jauno organismu. Būtu kaut minerāli pienesusi. Ja pats mēģināšu piecelties no dīvāna, viņa pamanīs ka taisni noiet nevaru. Kalst tā ka jāmirst, balss jau no sausuma izmainījusies. Robis maita tēlo aizmigušu. Varu saderēt ka šis mani uz to parku ir aizvilcis, ja pieļaujam ka vispār parkā esmu bijis. Viss noklusis.
Visi savās istabās, es skatos multenes, Robis kaut ko žļembā un tēlo ka negribās dzert. Idille. Savāds miers mani pārņem un prātā nāk domas. Vakarā piezvana kaut kāds večuks. Saka ka uz ielas X esot atradis manu pasi. Skaidrs, nekādā parkā es neesmu bijis. Piķis man ir bet es kaut kādam pensim čiriku nedošu. Pietiks ar piecīti. Rīt uz darbu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
