Krimas aneksija ir modinātājzvans Eiropai, kas lika aizdomāties par nacionālo drošību, šādu viedokli Briselē notikušajā diskusijā "Izvērtējot Eiropas drošības un aizsardzības politiku" pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Viņš norādīja, ka Krimas aneksija liecinot, ka Eiropas drošība nav lieta, kas pastāv pati par sevi un ir nemainīga, bet gan jautājums, par kuru jābūt nomodā ik mirkli. Kā vienu no galvenajām Eiropas drošības problēmām, kas traucē veidot vienotu Eiropas drošības politiku, deputāts uzskata iekšējās solidaritātes trūkums dalībvalstu starpā.
"Kamēr runājam par teorētisku atbalsta sniegšanu vienai vai otrai valstij, tikmēr saņemam pozitīvu reakciju. Taču, tiklīdz nonākam līdz reālai palīdzības sniegšanai, entuziasms būtiski samazinās," uzskata Pabriks, skaidrojot, ka arī Ukrainas gadījumā Eiropas Savienības (ES) reakcijai vajadzēja būt daudz gudrākai un efektīvākai.
Tāpat deputāts pauda uzskatu, ka ES un NATO šobrīd ir ļoti cieši sasaistītas - ja vājināsies viena, samazināsies arī otras organizācijas ietekme. "Lai gan ES līdz šim ir tikusi pozicionēta kā "maigās varas" īstenotāja, tas ir iespējams tikai tad, ja aizmugurē ir arī drošs "stingrās varas" vairogs," sacīja Pabriks, paužot uzskatu, ka tam nepieciešams atbalsts arī militārās industrijas attīstībai.
Kā būtiskus drošības izaicinājumus viņš minēja arī enerģētisko drošību, kiberdrošību un informācijas telpas drošību. "Krimas gadījums liecina, ka Latvijas lēmums izveidot NATO izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos ir bijis pareizs, jo zināšanu vairošana šajā jomā ir ļoti būtiska."
Diskusijā "Izvērtējot Eiropas drošības un aizsardzības politiku piedalījās EP deputāti, analītiķi, militārās industrijas pārstāvji, diplomātiskā korpusa pārstāvji.
Diskusiju rīkoja Vilfrīda Martena centrs Eiropas studijās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
