Lai kādā pagastā, pilsētā vai novadā strauji attīstītos uzņēmējdarbība, vissvarīgākie ir trīs faktori: ceļi, sakari un enerģētika, tā kādu itāļu komersantu citē Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aleksandrs Lielmežs. Ja valsts un pašvaldība šo pamatu nav ielikusi, velti gaidīt uzņēmēju interesi un vietas uzplaukumu.
Tādēļ bažas radot neskaidrība par autoceļu finansējumu nākamgad. Uzturēšanai un atjaunošanai šogad pēc grozījumiem iedoti 18,7 miljoni latu, nākamajam gadam atvēlēti tikai 18,2 miljoni, taču vajadzības ir daudz lielākas. Atņemt naudu ceļiem ir tuvredzīgi, spriež Lielmežs.
„Tas ir sāpīgs jautājums,” piekrīt Kuldīgas rajona padomes priekšsēdis Tālvaldis Bergmanis. Norvēģu eksperti jau sen atzinuši, ka t.s. Kabiles ceļš jāasfaltē – tas ir taisnākais maršruts no Kuldīgas uz Tukumu. Bet pēc tam jāsazaro uz Liepāju un Ventspili. „Ja būs vairāk naudas, sakārtosim arī šo ceļu,” optimistiski spriež Bergmanis.
Sadarbojoties var panākt vairāk
„Tik daudz cilvēku plānots bija, bet cerēts ne,” ir apmierināts Laidu vadītājs Aivars Rudzroga. Viņš stāsta, ka pagastu vadītājiem svarīgāki tikties neformālā gaisotnē, redzēt, kā citi risina problēmas, jo pagastos tās ir līdzīgas.
Pašvaldību savienība spēj ietekmēt likumu pieņemšanu, stāsta Rudzroga. Ne reizi vien bijis tā, ka kolēģi piezvana – rīt steidzami jābrauc uz Ministru kabinetu. Bez regulārām tikšanās reizēm sadarbība nebūtu iespējama.
Pašvaldību vadītāji uzklausīja Kurzemes reģiona attīstības aģentūras direktora Zigo Rutkovska stāstījumu par novada nākotni. Viņš uzsvēra: ja ūdenssaimniecība tiks sakārtota līdz 2010. gadam, tad par ceļiem vēl nav zināms, kad tos izdosies salabot pilnībā. Šis apstāklis traucē Kurzemei attīstīties straujāk.
Pagastu vadītāji vēl apskatīja Valtaiķu baznīcu, bijušo Skrundas RLS un viesojās šitaki audzētavā Rudbāržu Garīkās.