Ap ozolu pasaule
Viņa saknēs mēs
Ciltsrakstus veidojam
Sulas zīžam
Augšup stīgojam
Sauli meklējam

Rudens nāk -
Apkārt bērni
Izsējas kā zīles
Viņu saknes kā prievītes
Ieaustās zīmēs
Kā spogulī mēs
xxx

Akmens plaisājot zibeni met zemē
Bet garu ceļ augšup virpuļiem
Tas gredzeniem griežas visapkārt
Putni tiem cauri izlidot paspēj
Dzimtās zemes apveidos ezeri un upes zied
Pļavas smaržo - pirmais strazds jau dzied

xxx

Zeme paldies
Esmu atmodies no dziļa miega
Mans gars saplūst ar taviem rītiem
Pļavām,govīm pienīgām,bērzu siliem
Mirkļiem - Saules pārpildītiem

xxx

Aizsapņoties naktī
Doties rudens vējam līdz
Kā baloža spalva
Nemaz neieķerties
Ievas kailajos zaros
Brīnīties
Pats kā vējš
Brīdi atraisīties
Sēdēt kāpā
Skatīties bezgalībā
Atkal
Vējam ļauties
Kļūt viņa draugs
Izjust plūdumu
Spēlēties
Nesties mājās
Ap rītiem
Pamosties gultā
Neteikt
Nevienam neko
Pasaukt
Klēpī minci
Klausīties
Mur - mur - murrr
Vējš
Žūžo logā
Sauc -
Atkal spēlēties

xxx

Tumšā rudenīgā parkā
Rudens vēju apņemtā
Vecu koku ieskautā
Pašā kalna galā
Nedaudz malā
Balta apdrupusi pils
Tai galā zivs
Un vējš to groza

xxx

Rīta agrumā
Saulstaru mirdzumā
Pūkains mākonis
Kā gulbis
Spārnus izpleta
Un apsedza Visumu
Mežu piepūkoja
Sniegpārsliņu dūnām
Samtā ietērpa
Kā princesi

Vai atkal esmu bērnībā
Kur mīļā māte
Šūpuļdziesmas dzied
Un pasakas tik baltas stāsta

Sniegpārsliņu zvaigznes acīs kūst
Kā zaigojas - kā rotājas
Varavīksnes karstas
Ak vai
Patiešām raudu

xxx

Taisies dvēseles cietoksni - veries
Savu sprostoto - stingušo mīlu
Tev mīļo cilvēk
Lai spēju vēl dot
Jo - tu pasaules zelts

Laidies - laidies mīlas putniņ
Es tev atveru vārtus
Spurdz pretī Saulei
Tuvāk - vēl tuvāk un atkausē
Manu ledaino sirdi
Lai spēju vēl dot
Vismaz to -
Kas palicis manī
Cietoksni brūc!

xxx

Dvēseļu bērzos nomaldījies
Pelēks akmens
Kā ievainots bruņinieks
Raud

Asaras avotos izplūst
Pēdas zemē iedzīslo dziļi
Tur asinsvads pukst

Par Latvju Zemi
Par Latvju Tautu
Viņam sirds -
Viņš pats
Laikos lūzt