close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Viss tik aiztek renstelē
Visas upes un ezeri
Pilsētas un pasaules
Bet neaiztek vien nožēla
Kura vēl jo projām sēž uz zara
Gaidot savu precinieku uz zirga neapkalta

Sēž plikpauris ar koltu
Šauj sev galvā lodes vienu pēc otras
Bet viss aiziet garām un trāpa citiem
Trāpa jauniem, trāpa veciem
Netrāpa vien savām jūtām
Čaulītes krājas, bet nožēla paliek

Lēnām riet sirds saules paskatā
Atstājot nosēdumus noskaņā
Tā ar vien tālāk no mums iet
Un laiks arvien lēnāk rit
Savukārt lodes neskrien tā
Tāpēc, ka pasaule vairs nav tā

Paliek šī mūžīgā spēle
Kurā neviens nevēlas padoties
Lai neaptraipītu godu
Ar šīm zilajām asinīm
Tāpat kā papīru
Ar tinti

Balta dūja lido virs rozā sola
Aptraipot to ar baltām asinīm
Kāda var būt īstāka patiesība
Putnam sitoties pret stiklu
Tu neieraugi to mirkli
Kad skatiens aiztek renstelē
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form