kretīnu bungām rībot ievelies mijkrēšļa staipīgajā klēpī

tavā tukšumā klaigā tik nokritušas aizmirstas lapas

par aizliegtās bezaugsnes apoteozes neizbēgamību

par neatkārtojamo sieviešu kailuma rēgu

par nespēju atsaukties sirds mainības tieksmei

skropstas caururbtas neesošu vārdu vātīm

tad nez no kurienes ekselents vīriņš ķiķina vārsmas

tik spocīgs neskaitāmu petrolejas lampiņu apgarots

klīst savos stāstos par Koltesa brāzmainajiem sapņiem

par laika ilgstamības unikālo pieskārienu novakarēs

par rūsganā konjaka mulsinošo apskaidrības sērgu

par dievu dejām trauslajos cilvēku pakaušos

par savu rotaļīgo nāvi kādā borhesiskā krustojumā

zagdams sevi pasaulei jautri lūkojās tavā rosības

bezjēdzīguma tieksmē uzminēt sevi caur lepnību

caur glāstu un skūpstu izkaisīšanu sieviešu tīreļu klajos

caur grāmatu iniciēšanu savā pazaudētajā identitātē

caur ākstīgo spēli jaucot zosu gājiena raito gaitu

un tad pēkšņi viens tramīgs skūpsts uz skaistules pieres

liek apjaust pasaules krāšņumā plaukstošos ziedus

viņas saldkaislā balss - uz pieres tik miroņus skūpsta

tavs makabriskais bēgums vientulīgo nažu velvēs…

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!